| The ecstasy of salvation | 20. Aug 2006 @ 22:51 |
|---|
|
Pēdējā laikā savas neparastās (lasīt - no maniem draugiem atšķirīgās) MTV mīlestības dēļ, esmu noskatījusies vairākus pārdomas rosinošus raidījumus. Pirmais no tiem, ko redzēju pa satellīttelevīziju aiz nekā-labāka-ko-darīt, bija kaut kas mazsaprotams, bet katrā ziņā stilīgs - tiek novākta "ekspertu" grupiņa, kas salīdzina 2 kaut kādas slavenības 3 dažādos parametros, pie tam viena noteikti izpwnojo otru. Piemērs: Pamela Andersone vs Jesse kaut kas tur. Tiem kas nezina - slavena pornozvaigzne ar lielām krūtīm. Vairāk šeit Parametri - 1)Kurai stilīgāks porno ieraksts 2) Kurai labāka grāmata (izrādās abas ir kaut ko sarakstījušas) 3) Kurai krutāka pēc viņas taisītā lelle.
Kāpēc šī krapa atstāsts parādās manā blogā? Tāpēc, ka mani bezgala dziļi, līdz pat manas kārnās sirds dziļumos pārsteidza divu citu čiksu salīdzinājums - Ašlija Simpsone Wikipēdija neļaus samelot pret Avrilu Laviņu. Uzskatu šīs abas jaunās dāmas par diezgan popsīgiem radījumiem, kuru nepieradinātais imidžs ir tikai neapšaubāms mēģinājums izpatikt pusaudžiem, tāpēc biju jo pārsteigtāka, kad viņas tika salīdzinātas parametrā "Deepest Lyrics". Zeme atveries! Ja palasās cītīgāk Wikipēdijā, izrādās, ka viņa nedzied dzīvajā, un ik pa brīdim tiek noūjināta nost no skatuves. Tāpat ir skaidrs, ka neviena no viņām pašas savus dziesmu vārdus neraksta. Simulakrs simulakra galā un neaizmirsti konfjūzot kaķi!
Pati saviem spēkiem mēģinu skatīties The Simple Life ceturto sezonu. Šovs izpwnoja pats sevi ar astīti, par ko man ir liels prieks. Tā galvenā ideja ir parādīt labo blondīni un slikto bruneti, kas ir pilnīgi nespējīgas uz jebkādu normālu "darbu", mēģinot iekļauties "normālajās" amerikāņu ģimenēs. Šova apakšsajūta ir amerikāņu sapņa saldumā - viss vienmēr beidzas labi, galvenais, ka cilvēks labs, pat ja tizls un pirmo reizi mūžā pats sev taisa ēst.
Kā tieši šovs sevi izrāva?
Šovā rādītās "jaukās un labās" balto amerikāņu ģimenes neizturēja salīdzinājumu ar ne pārāk ortodoksālu musulmaņu ģimeni. Pat šova skatuviskums un neapvaldītā iestudētība nespēja apslēpt to, cik ļoti tradicionālās vērtības ir ja ne labākas, tad morāliskākas par TV seriālu piedāvātajām.Esmu: awakened Skan: Muse - Bliss |
| Once More With Feelings pt. II | 13. Aug 2006 @ 16:37 |
|---|
|
Tagad aši atceramies vidusskolas literatūras stundas, kad analizējām Raini. Šis ir kaut kas labāks.
//Viss zemāk rakstītais ir mans viedoklis. Ja vēlaties, katra teikuma sākumā varat likt "Manuprāt"
Speed kills coming down the mountain
Speed kills coming down the street
Speed kills with presence of mind and
Speed kills if you know what I mean
Par ko ir šīs rindiņas? Par mašīn- vai motocikl- vai vēl kaut kā cita braukšanu. Ātrums nogalina, ātrāk vai vēlāk, taču visai neizbēgami, pat "with presence of mind", proti, arī tad, ja it kā viss tiek darīts ar apdomu. Pēdējā rindiņa pārmet tiltu uz nākamā pantiņa sākumu, kur tiek runāts par citām tēmām.
Got to feel - woke up inside again
Got to feel less broke more fixed
Got to feel when I got outside myself
Got to feel when I touched your lips
Šis pants ir par mēģinājumu justies labāk pēc kāda slikta perioda. Komplektā ar iepriekšējo rindiņu un faktu, ka grupas solists ir vīrietis mēs varam iedomāties stāstu, kura protagonists varētu dziedāt šādu dziesmu. Stāsts ir par puisi, kuram klājas grūti, un kurš meklē mierinājumu pārāk ātrā braukšanā, kā arī attiecībās ar kādu meiteni.
The things we do to the people that we love
The way we break if there's something we can't take
Destroy the world that we took so long to make
Šīs rindas piešķir jaunu nokrāsu liriskā varoņa aprakstam. Viņš ātras dabas, nesavaldīgs un sāk trakot šķēršļu priekšā, kas bieži pagriežas pret viņu pašu.
We expect her gone for some time
I wish her safe from harm
To find yourself in a foreign land
Another refugee outsider refugee
Īpaši interesants ir pirmās rindas personvārdu lietojums. "We" papleš liriskā varoņa robežas līdz visiem cilvēkiem, kas jūtas līdzīgi, vai arī vienkārši ir pieskaņots frāzei "Things we do..." "Her" savukārt nevis ieved jaunu personu, bet gan attiecas uz to pašu meiteni, kuras lūpas tika skūpstītas dziesmas sākumā. Viņā, kā šķiet, puisi pēc viņa dusmu izvirdumiem ir pametusi, pie tam puisis šķiet ir ostrakhizēts no līdzšinējās sabiedrības - liktenis, kas nedraud viņa draudzenei, un viņš viņai to arī nenovēl.
How's it feel she's coming up roses
How's it feel she's coming up sweet
How's it feel when it's all in spite of you
How's it feel when she's out of your reach
Bez tā visa puisis ir spiests skatīties, kā viņa bijusī ir viņam neaizsniedzama, tomēr joprojām mīlama.
The things we do to the people that we love
The way we break if there's something in the way
Destroy the world that we took so long to make
We expect her gone for some time
I wish her safe from harm
To find yourself in a foreign land
Another refugee outsider refugee
What happened to you
Pēdējā frāze dziesmā vairāk izklausās pēc jautājuma, tomēr iespējams, ka tā apstiprina augstāk apspriesto variantu, ka džeks ir izstumts no sabiedrības - es nenovēlu viņai to, ko esmu spiests saņemt pats.
Kāpēc tas viss ir manā blogā? Jo man ir daudz draugu, kuri mīl braukt pārāk ātri. Šī dziesma ir par ļaunumu, ko ātrums nodara cilvēkam - gan braucot ar mašīnu, gan neapdomāti rīkojieties.
Lai gan man nav tiesību mest pirmo akmeni - pati esmu rīkojusies stulbi gana daudz reižu.Esmu:  calm |
|
Bush - People That We Love
Speed kills coming down the mountain
Speed kills coming down the street
Speed kills with presence of mind and
Speed kills if you know what I mean
Got to feel - woke up inside again
Got to feel less broke more fixed
Got to feel when I got outside myself
Got to feel when I touched your lips
The things we do to the people that we love
The way we break if there's something we can't take
Destroy the world that we took so long to make
We expect her gone for some time
I wish her safe from harm
To find yourself in a foreign land
Another refugee outsider refugee
How's it feel she's coming up roses
How's it feel she's coming up sweet
How's it feel when it's all in spite of you
How's it feel when she's out of your reach
The things we do to the people that we love
The way we break if there's something in the way
Destroy the world that we took so long to make
We expect her gone for some time
I wish her safe from harm
To find yourself in a foreign land
Another refugee outsider refugee
What happened to youEsmu: peaceful |
| Par mīlestību un citiem dēmoniem. | 9. Aug 2006 @ 13:04 |
|---|
|
Mani nenogurdināmie lasītāji turpina izteikt dažāda veida un diemžēl arī pamatotu kritiku par manu cibu. Pēdējais ko dzirdēju - es rakstot pārāk daudz par mīlestību (procentuāli). Vox populi - vox dei, tāpēc mans šīsdienas ieraksts būs veltīts tīklai kartei, kas apstākļu sakritības dēļ atrodas blakus manai šībrīža interneta piekļuves vietai. Kāpēc šāda izvēle? Jo mīlestība ir tēma, kas ir 1)emocionāla 2)kopīga daudziem cilvēkiem 3) apskata nefizikālus lielumus, turpretī tīkla karte ir 1) emocionāli neitrāla 2) par to neinteresējas gandrīz neviens 3) tā ir patīkami izmērāma.
Tīkla karte, ko es šobrīd turu savās vēsajās rokās ir tipisks 20gs beigu un 21gs sākuma masveida produkts. Tā ir viegla, funkcionāla un cenas ziņā pieejama gandrīz jebkuram. Pamatne ir veidota no zaļa tekstolīta, kas pazīstams ikvienam, kas kaut reizi ir ielūkojies sava datora iekšās. To, ka tā ir tīkla karte, var noteikt, apskatot vietu, kur tā savienotos ar ļauno ārpasauli, ja tiktu izmantota - caurums ir ideāli piemērots tīkla vadam. Nezinātājam varētu arī palīdzēt baltā uzlīme "10/100M Fast Ethernet LAN Card". Netālu no iespraušanas vietas ir maza zaļa diodīte, kurai jānorāda savienojuma esamība. Blakus vietai, kur diodes kājiņas savienojas ar mātes plati ir redzams klasiskais diodes simbols, ko māca jau vidusskolā - pārāk sarežģīts, lai to aprakstītu ar vārdiem.
Vēl uz mikroshēmas ir čips, daudz mazu shēmas elementu, kā arī trīs muciņveida kondensatori, kas kā debesskrāpji paceļas augstu pāri datu ceļiem. Tiem es pievēršu īpašu uzmanību, jo atceros sen atpakaļ dzirdēto baumu, ka mītiskajā vietā Ikšķilē augstāk minētos kondensatorus ir iespējams apmainīt pret radiatoriem - tiem ar kuriem apsilda mājas, tāpēc laikam jau būtu jāsecina, ka tie ir īpaši vērtīgi. To kapacitāte ir 22 (mi)F, kas ir 22 reiz 10 celts mīnus sestajā. Tā ir visai normāla vērtība kondensatoram, jo pati mērvienība - Farāds ir nesamērīgi liela. Kāpēc tā? Mērvienību saskaņošanas dēļ SI sistēmā.
Pie mazajiem elementiem klāt ir apzīmējumi - visbiežāk R un C, kā arī kārtas numuri. Loģiski būtu pieņemt, ka tie apzīmē rezistorus un kondensatorus. Taču tur ir arī citi, man nesaprotami apzīmējumi - BD un J, kā arī dīvains ir fakts, ka es nemanu spoles apzīmējumu - L.
Šī mistērija droši vien arī paliks neatrisināta.
Ceru, ka visi paliks apmierināti, un necentīsies saskatīt šajā teksta gabalā vārgu mēģinājumu pat ne atdarināt, tad vismaz radīt līdzības iespaidu ar fragmentu no Borhesa "Bābeles bibliotēkas", kur autors aprakstīja fikcionālu un smalki sadistisku labirintu par pamatu izmantodams bibliotēkas telpu, kurā pats sēdēja. Uz to netieši varētu norādīt arī teksta virsraksts, kas ir nosaukums vienam no Borhesa literārā līdzinieka, latīņamerikāņu maģiskā reālisma pārstāvja, Gabriela Garsijas Markesa vēlīniem romāniem.
Varbūt tas tā arī bija domāts. |
|
| You Are a Seeker Soul | 
You are on a quest for knowledge and life challenges.
You love to be curious and ask a ton of questions.
Since you know so much, you make for an interesting conversationalist.
Mentally alert, you can outwit almost anyone (and have fun doing it!).
Very introspective, you can be silently critical of others.
And your quiet nature makes it difficult for people to get to know you.
You see yourself as a philosopher, and you take everything philosophically.
Your main talent is expressing and communicating ideas.
Souls you are most compatible with: Hunter Soul and Visionary Soul |
Esmu: unruhig Skan: Apocalyptica - The Unforgiven |
| » Woooo-hoooo! |
|---|
Beidzot! Aptuveni nedēļas pasīvs jeb 2 stundu aktīvs darbs ir galā. Abas fīčas strādā kopā. Joprojām nesaprotu kāpēc. Copy + Paste plus aktīvi eksperimenti dara brīnumu lietas, pat ja īsti nesaproti, ko dari.
Kekeke.
7. Aug 2006 @ 22:02
|
| » Marsels Prusts. |
|---|
Tā kā mana ciba ir pliekana, es varētu turpmāk rakstīt tikai par absolūti piparotām un ekstrēmām lietām, lai izpatiktu cienījamajai publikai.
Diemžēl man ir pilnīgi vienalga. Mana ciba ir domāta galvenokārt man. Un tiem dažiem cilvēkiem, kuriem es teiktu to, ko rakstu savā cibā, ja viņi man uzdotu piemērotus jautājumus. Vai es citiem atbildētu kaut ko citu? Visticamākais, ka jā, jo uzskatu savu viedokli brīžiem par pārāk sarežģītu, brīžiem - pārāk uzmācīgu, vai vienkārši garlaicīgu, lai ar to aplaimotu citus cilvēkus.
Tātad - par Marselu Prustu. Viens no maniem mīļākajiem rakstniekiem, ko brīžiem šķiet nedaudz nepieklājīgi teikt, jo neesmu spējusi izlasīt visas viņa grāmatas, kas ir manā rīcībā, labi apzinoties, ka vainā ir manī, nevis grāmatās. Viņa vārds ir simbols sarežģītai, grūti izprotamai un intelektuālai literatūrai un kā tāds ir manīts dažos sevišķi draņķīgos latviešu seriālos. (Tas bija "Tumsas puķe", kārtējais šedevrs iz Monikas Zīles pelavu apcirkņa. Tur kāda "intelektuālā" sieviete, kas bija pretstatīta mīļotajam "neintelektuālajam" vīrietim teica: "Es saprotu, ka Prusts ar savu sievišķīgo attieksmi un bezgalīgo rakšanos detaļās...")
Prusts neapšaubāmi ir klasika, kas atbaida to no daudzu potenciālo cienītāju iepazīšanas. Prusts ir arī grūti lasāms un daudziem pilnīgi neapšaubāmi garlaicīgs. Kas tad padara to tik īpašu?
Tāpat kā mūziku, Prustu nevar atstāstīt. Monty Python reizi paironizēja par All England Summarize Prust Contest, un taisnība viņiem bija. Izmantojot kādu citātu - "Prustam svarīgāka ir attieksme pret notikumiem, nekā paši notikumiem". Tomēr iekš "Zudušo laiku meklējot" ir atrodama tik smalka un pilnīga cilvēku un to visdažādāko kaislību izpratne, ka lasot es atpazīstu gan sievietes, kas ienīst sava dzimuma māsas, gan rūdītos pavedējus, lai arī mūs no Prusta šķir gadsimts.
Prusta piedāvātajā pasaulē neapšaubāmi valda skaistums. Nevēloties iedziļināties iemeslos, gribas cerēt, ka tas izriet nevis no laikmeta, bet no paša Prusta (frāze, kas var šķist pliekana, bet kļūst gaužām saprotama, zinot gadsimtu mijas pasauli ar tituliem, ballēm, ceļojumiem un baznīcām) un varbūt arī mūsdienās ir iespējams skatīties ar Prusta acīm, saredzot graciozitāti un daili modernajā arhitektūrā un mīlestībā.
Skaists ir stāsts par Svana un izbijušās kurtizānes Odetas mīlestību. Un tur nav nekā no kamēliju dāmām vai satīnām. Tas ir skaists kaislību protokols par visam vienkāršu fabulu - no sākuma viņa mīl viņu, bet viņam viņu nevajag, taču viņš ļaujas, jo prot saskatīt skaistumu arī bez mīlestības. Laiks aizrit un viņai viņu vairs nevajag, toties Svans apjauš, ka ir kaislīgi un bezcerīgi iemīlējies, taču tagad Odetu pie viņa saista vien attāla kaisles atblāzma, viņa nauda un iespējams arī pieradums, taču nevis tā kaislīgā mīlestība, kas sākumā.
Tālāk vēl neesmu paspējusi izlasīt. Gan jau mēs redzēsim, kas būs tālāk.
Ja kādu tas interesē, augstāk minētais stāsts ir izklāstīts "Zudušo laiku meklējot", pirmās grāmatas otrajā daļā.
Pārlasot šo visu, saprotu, ka neesmu pratusi radīt iespaidu par Prusta pasauli, pat ne tās vārgu atspulgu. Maniem tekstu vienīgais iemesls ir mēģināt kādu ieinteresēt, tāpēc es laipni lūdzu visus nespriest par apskatāmo tematu (visai nievājošs apzīmējums Prusta literatūrai) pēc maniem neveiklajiem izteikumiem.
7. Aug 2006 @ 19:45
|
| » Kad šī dzīve beigsies, cita sāksies. |
|---|
Nepieredzējuši cilvēki ar vieglu roku atsakās no labā, ko dzīve tiem dāvina, cerībā, ka citur vai no citiem iegūs kaut ko ne tikai līdzvērtīgu, bet pat labāku, bez esošā trūkumiem un plankumiem.
Tā parasti nenotiek. Jaunais izrādās tikai vārgs vecā atspīdums. Labais neatgriežas. Solveigu mums nav, jo gaidīt nevienam negribas.
Pat mīlošā Margarita tajā liktenīgajā naktī pameta Meistaru vienu.
Cik vienkārša atziņa, bet, lai pie tās nonāktu, katram jāizdzer kauss ar rūgtām zālēm. No citu kļūdām gudrs nepaliek.
1. Aug 2006 @ 00:04
|
| » Mājsaimniece. |
|---|
Tātad. Jūsu ledusskapis ir sācis aizdomīgi un nepatīkami smirdēt. Tā saldētava atsakās darboties. Jūs izkraujat no tā visus tos arheoloģijas cienīgos produktus, kas tur ir krājušies no laika gala. Smaka nemazinās. Pēc vairākam dienām jūs saņemat drosmi un dodaties to (ledusskapi) inspicēt tuvāk. Apskate atklāj pārsteidzoši mazu temperatūras starpību starp ledusskapi un apkārtējo vidi (delta T). Ar pieredzi, ko esat ieguvis vairāku gadu grūtā darbā ar datoru, vai vismaz IT Crowda skatīšanos, jūs pārbaudat vietu, kur ledusskapis barojas no elektriskā tīkla. Kā persona, kura jau ir ļoti ilgi dzīvojusi attiecīgajā dzīvesvietā, jūs zinat ka ledusskapja vadam ir jāatrodas sadalītāja augšā, no kura visgrūtāk izkrist. Pieredze nepieviļ. Attiecīgā ligzdiņa ir tukša. Jūs konsultējaties ar savu dzīvesbiedru, kas, kā atklājas, ir izrādījis aizmāršību, kas šķiet bruģē viņam ceļam uz augstākajām akadēmiskajām aprindām, un attiecīgo spraužamo no ligzdas izņēmis, pēcāk neielikdams to atpakaļ.
Vainīgās smakas avots, šķiet, ir pelējums, kas savairojies vietā, kas kādreiz bija saldētava. Augšpusē tas ir zaļganpelēks un pūkains, apakšpusē - gaļīgi balts un pēc taustes atgādina sēnes augļķermeni.
Tam vajadzētu būt labi. Pelējuma sēnītes taču iznīca baktērijas.
Vai pelējuma sēnes var būt rozā?
Upd: Nē, tas izrādījās tikai izlijis rozā jogurts, uz kura bija uzmetusies pelējuma sēnīte.
31. Jul 2006 @ 14:51
|
| » Being Seymour Glass |
|---|
Laulātajiem ir jākalpo otram. Egoisma un individuālisma laikmetā šī frāze liekas arhaiska un personīgo brīvību apspiedoša, taču tā labi sasaucas ar ne tik sen dzīvojošā Ērika Fromma darbiem. Mīlestība kā izeja no vientulības ir sasniedzama tikai nojaucot barjeras. Cilvēku definē viņa patība, nevis vēlmes, lai arī cik svarīgi tas būtu Peļēviniskajā patērētāju konspirācijas teorijā. Piekāpjoties savās vēlmēs garīgi vesels cilvēks sevi nepazaudē, bet iegūst zināmu apmierinātību un labi padarīta darba apziņu, kas, manuprāt, ir vairāk vērta, nekā savas gribas uzspiešana citam. Bet - ak Dievs - tas ir tikai mans pazemīgais, pazemīgais viedoklis.
Lai pirmais met akmeni tas, kurš bez grēka.
29. Jul 2006 @ 01:42
|
| » Rosenrot |
|---|
Dziesmu vārdi taču tik labi prot izteikt cilvēku emocijas. It īpaši, ja tie ir jauki saskanīgi ar melodiju.
Šoreiz tie ir Rammstein - Rosenrot vārdi, šķiet no viņu pēdējā albuma.
Tiem, kam ir bijusi tā laime nemācīties vidusskolā vācu valodā, varu piedāvāt aptuvenu parindeni.
Kāda meitene ieraudzīja rozīti
Tā ziedēja augstajos kalnos.
Un viņa savam mīļotam vaicāja,
Vai tas tur uzkāpt var.
Tā viņa grib tā ir jauki
Tā tas bija un vienmēr būs
Tā viņa grib un tā ir ierasts,
Ko viņa grib, to viņa dabūs.
Dziļas akas vajag rakt,
Ja kāds svaigu ūdeni grib
Rožsārts, o rožsārts,
Dziļi ūdeņi nav mierīgi.
Jaunietis mocīdamies kalnā kāpj,
Ainavas tam vienaldzīgas,
Prātā tam tik rozīte,
Ko mīļotajai nest.
Tā viņa grib tā ir jauki
Tā tas bija un vienmēr būs
Tā viņa grib un tā ir ierasts,
Ko viņa grib, to viņa dabūs.
Dziļas akas vajag rakt,
Ja kāds svaigu ūdeni grib
Rožsārts, o rožsārts,
Dziļi ūdeņi nav mierīgi.
Viņa zābakā iekrīt akmens
Neturēsies tas pie klints
Un kliedziens visiem paziņo
Ka abi ir nokrituši zemē
Tā viņa grib tā ir jauki
Tā tas bija un vienmēr būs
Tā viņa grib un tā ir ierasts,
Ko viņa grib, to viņa dabūs.
Dziļas akas vajag rakt,
Ja kāds svaigu ūdeni grib
Rožsārts, o rožsārts,
Dziļi ūdeņi nav mierīgi.
Dziļas akas vajag rakt,
Ja kāds svaigu ūdeni grib
Rožsārts, o rožsārts,
Dziļi ūdeņi nav mierīgi.
%---------------- oriģināls
Sah ein Mädchen ein Röslein stehen,
Blühte dort in lichten Höhen,
So Sprach sie ihren Liebsten an,
Ob er es ihr steigen kann,
Sie will es und so ist es fein,
So war es und so wird es immer sein,
Sie will es und so ist es Brauch,
Was sie will bekommt sie auch,
Tiefe Brunnen muss man graben,
Wenn man klares Wasser will,
Rosenrot oh Rosenrot,
Tiefe Wasser sind nicht still,
Der Jüngling steigt den Berg mit Qual,
Die Aussicht ist ihm sehr egal,
Hat das Röslein nur im Sinn,
Bringt es seiner Liebsten hin,
Sie will es und so ist es fein,
So war es und so wird es immer sein,
Sie will es und so ist es Brauch,
Was sie will bekommt sie auch,
Tiefe Brunnen muss man graben,
Wenn man klares Wasser will,
Rosenrot oh Rosenrot,
Tiefe Wasser sind nicht still,
Tiefe Brunnen muss man graben,
Wenn man klares Wasser will,
Rosenrot oh Rosenrot,
Tiefe Wasser sind nicht still,
An seinen Stiefeln bricht ein Stein,
Will nicht mehr am Felsen sein,
Und ein Schrei tut jedem kund,
Beide fallen in den Grund,
Sie will es und so ist es fein,
So war es und so wird es immer sein,
Sie will es und so ist es Brauch,
Was sie will bekommt sie auch,
Tiefe Brunnen muss man graben,
Wenn man klares Wasser will,
Rosenrot oh Rosenrot,
Tiefe Wasser sind nicht still,
Tiefe Brunnen muss man graben,
Wenn man klares Wasser will,
Rosenrot oh Rosenrot,
Tiefe Wasser sind nicht still.
27. Jul 2006 @ 18:13
|
| » Ģimenes vērtības |
|---|
Daži cilvēki nesaprot, ka neiecietība un patvaļība ir bīstama.
Protams, ka runa ir par nesenajiem ar gejiem un citādi domājošajiem saistītajiem incidentiem. Pat, ja kāds šajā nosacītajā situācijā ir "pareizās" mažoritātes pusē un konkrētajā situācijā viņam tiešas briesmas nedraud, tad ir visai tuvredzīgi nenosodīt policijas neiejaukšanos jau pieminētājā skandālā. (Policisti tiešām bija klāt gandrīz visur un neiejaucās. Atļāva pārkāpt likumu. Bļin, kur es pie velna dzīvoju?)
Kāpēc? Jo "vairākums" un "normālība" ir stiepjami jēdzieni. Ikvienam ir sava mazā nenormālība, tāpat kā lietas, ko mēs nevaram mainīt, piem, dzimums, tautība un tamlīdzīgi brīnumi. Noteikti ir vietas Latvijā, kur cittautībnieku skaits pārsniedz latviešu skaitu. Un ja nu šie cittautībnieki izdomā izturēties pēc jau zināmā principa? Vairākumā ir spēks!
You labeled me
I'll label you
26. Jul 2006 @ 20:48
|
| » Latvijas vieta pasaules kultūrā, LOL. |
|---|
How dare you?
Šodien pavadīju kārtējo dienu, izbaudot Monty Python sabiedrību. Latvijā viņi ir tik ļoti nezināmi, ka tas brīžiem liek aizdomāties par mūsu perifēriskumu kultūras telpā. Zināmā mērā tas ir saprotams - viņu joki bieži ir nepārtulkojami, pie tam ar sliktām angļu valodas zināšanām nav iespējams saprast viņu ātrrunāšanas/murkšķēšanas/akcenta vingrinājumus, LOL.
Pēdējā (jau ļoti ilgu laiku) lasu apburošu grāmatu par seriālu Simpsoni. Tā ir ļoti pārdomas rosinoša, lai arī amerikāniski pārspīlēta līdz beidzamajam. Tur citas patērētāju sabiedrības kritikas starpā, ir izteikta atziņa, ka katram seriālam ir kāds tik augsts punkts, ka pēc tam viss pārējais liekas kā lejupslīde. Vai tā bija arī Montī Paitoniem? Droši vien. Laikam man nevajadzētu skumt, ka Terijs Gijoms kļuva par pasaulslavenu režisoru. Viņa pēdējais darbs bija "Brāļi Grimmi" - draņķīga filma, lai arī tajā bija manuprāt visperfektākais drūmā viduslaiku ciematiņa attēlojums.
Un šis ir mans pirmais ieblogojums. LOL
23. Jul 2006 @ 20:05
|
|
|