| Gadījums ar Čingačguku - Lielo Čūsku, jeb Čingačguks un viņa Lielā Čūska |
[Apr. 1st, 2010|06:58 pm] |
Vakar tā arī neizgāju laukā, lai gan kāds, kurš uzdodas par manu kaimiņu (Bobijs Dilans), centās mani tomēr izvilināt, sakot, ka ārā esot par daudz liels tracis no indiāņiem. Nu, re, šodien, kad izgāju ārā, pamanīju, ka tracis ir apsīcis, neviens pie ugunskura nedancā un stabulēs, - vai kādās citās caurulēs, vai traukos - , nepūš. Tā teikt, - viss mierīgs, viss tīrs, viss kluss. Bet, kas gan notika tālāk?
Aizgāju līdz Penijas bāram, kas atrodas tuvāk mārketpalasam. Nu, patiesībā, mans nolūks bija mārketpalass, bet, ja tuvumā ir Penijas bārs, kam tuvumā nav neviena indiāņa, tad grēks tajā neieiet. Ieeju bārā, sasveicinos ar Peniju, kura, pēc sasveicināšanās ar Manu Čūsku, man saka, ka šodien bārā esot kāds viesis, kas gribot mani satikt. Es uzreiz pametu skatu uz to bāra kaktu, kurā parasti mēdz iesēsties kāds nevietējais, piemēram, indiānis. Un ko es tur ieraugu? Protams, indiānis, ar milzīgo galvassegu un ģīmī vienu aci, kas zvērīgi lūkojas manos redzokļos, kas vēl ir divi. Paņēmu viskija pudeli un lēnā, rimtā gaitā devos uz kaktu pie nevietējā ienācēja. Stādos šim priekšā, bet šis man pretī pasmaida, piemiedzot savu vienīgo aci, un turpat izvelkot savu vienacaino čūsku, iemērcot to glāzītē un sakot, ka man esot jāsasveicinās arī ar viņa čūsku, kas esot visas viņa būtības iemiesojums un par visu, ko viņš saka atbildīgais runātājs.
Kas notika pēc tam?
Es ilgi nekavējos un, esot uz nelielas, divdienu promillīgas paģiras, ņēmu to pašu viskija pudeli, kuru paņēmu pie bāra, un ietriecu to indiāņa vienīgajā ģīmja redzoklī. Man par laimi bārs tajā brīdī bija gandrīz tukšs, tāpēc jau ietriektajā pudelē varēju ielaist arī pāris savus uzticamos svina partnerus, zīmīgi vien nosakot: "Nemētājies apkārt ar savu čūsku, veco dzērāj, ja nezini kāda dakša to var uzdurt!" Tā nu ar vēl vienu indiāni biju ticis galā, kaut gan pats viņu neizaicināju. Tāpēc viņa galvu nemaz neaiztiku, jo, kam man tāda galva, kurā ir ielaists svins? Es parasti savācu to nevietējo puišu galvas, kuras nav skāris gandrīz nekas, izņemot kāds belziens ar zābaku vai viskija pudeli. Bet ar šo mans stāsts nav galā, jo aizejot pie Penijas uzzināju, ka tas, kuram tikko ielaidu svinu ģīmī, nemaz nav bijis tas, kurš gribēja mani satikt. Respektīvi, tas, ko es "satiku" bijis kaut kāds Čingačguks-Lielā Čūska, kas te jau uzturoties vismaz divas dienas, un to vien darot kā dzerot, un uzbāžoties visiem ar savu Čūsku, kas nemaz Nav tik liela kā viņš to iedomājies. Penija man tomēr pateica paldies, ka esmu šodien ieradies pie viņas, jo viņai šis ērms jau bija pamatīgi pieriebies. Tad viņa man norādīja virzienu, kurā ejot es varēšu sastapt to, kurš mani gribējis šodien satikt.
Par šo tikšanos stāsts pēc kāda brīža. Jau šovakar. |
|
|
