Morte anima
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Tuesday, March 23rd, 2004
Time |
Event |
11:20a |
Nežēlīgās asociācijas Eņģelis asins melniem spārniem lido pār zemi, novērodams uz pasaules mītošos cilvēkus. Ja tā kāds spētu, tad tas būtu vienlaicīgi laimīgākais un nelaimīgākais eņģelis. Nav labi, nekas vairs nav labi. Asociācijas, kuras manās domās rodas, liecina tikai un vienīgi par manas iekšējās pasaules nelīdzsvarotību un disbalansu. Kad es spēšu to nostabilizēt, vai vispār kādreiz vēl spēšu? Man tas ir jāvar, jo savādāk ar kādām tiesībām es citus pat ar varu spiežu dzīvot un izdzīvot? Es mīlu un reizē ienīstu to matēriju, kurā atrodos. Citi lai sauc to par zemi, man tā ir tikai vieta, kur jāmīt. Current Mood: apathetic | 12:14p |
Tā nav godīgi !!! Man šovakar ir jādzied, a kakls un balssaites pilnīgaa "tūtē", tb pilnīgs neslēdziens balssaitēm un balss kā Džo Kokeram pēc cigāra un viskija glāzes. ... brbrbrbb ... njerrrrr ... grgrgrgr ... klints tagad klusinjām purpina par sevi un savām vārgajām balssaitēm. Un mūžīgi šitā, kā man nopietnie mēģi un vēl nopietnāka dziedāšana priekšā [pēc 3,5 nedēļām dodos uz Starptautisko koru konkursu Slovēnijā, manis nebūs vairāk par nedēļu] tā manas balssaites, kā protestējot, aizsmok. FFS .... aaaaaa .... klints tagad izbļaustījās pa biroju [tā nedrīkstēja darīt] =) Current Mood: contemplative | 3:56p |
Man gribas vemt. Viss. Kaut kas ir jāsāk darīt ar savu fuckino laifu. Un es arī to izdarīšu. Es to izdarīšu. Izdarīšu. Viss. Man vēljoprojām gribas vemt. Es nedrīkstu par to vispār nemaz domāt.Es nedrīkstu slimot.Man ir jābūt veselai.MAN IR JĀBŪT VESELAI. Es par to nemaz nedomāju.
Current Mood: awake Current Music: Skunk Anansie - Post Orgasmic Chill | 5:07p |
Es slēpjos zem klints no mākoņa, No kura uz galvas krīt pļurza melna. Tās ir manas bēdas, Kuru sakrājies par daudz. Šī dzīves apnicība beidzot pieliek punktu Manai vēlmei lidot - Es ieskrienos un mēģinu pacelties, Bet velti - Kāds apgriezis man spārnus. Saucu palīgā, bet sauciens pazūd nebūtībā - Mākonis to apslāpē. Man atlikusi cerība - klints. Es tajā uzrāpjos un kliedzu, Lai mani sadzird kāds, Līdz man vairs nav spēka - Es krītu lejā. Pār vaigiem līst asaras - Prieka asaras - Kaut uz īsu brīdi, bet es beidzot lidoju |
|