Mežs

Vakarnakt tusēju ar Depeche Mode. Satiku viņus nejauši viesnīcā, netālu no paredzētās uzstāšanās vietas. Es tur kaut ko nēsājos apkārt un kaut kā sāku runāties ar Deivu. Nu vispār jocīgi tas bija, jo man visu laiku tāda tizlā sajūta, kā fanam, bet Deivs nelikās manīt. Aizgājām līdz tai skatuvei, sēdējām uz malas sitām klaču par dzīvi. Apjautājos vai nav grūts tas darbs un vai nav traki, ka naktīs maz sanāk gulēt, jo koncerti jau beidzas tik vēlu un tā. Un Deivs pilnīgi iededzās, ka tas tā patiešām ir. Tad gājām atpakaļ uz viesnīcu dzert bārā. Satikām Endiju un Mārtinu, visi sapazināmies, sadraudzējāmies un bija baigi forši. Tā ja - tīri vai neticami.