klasika

Man tagad ir tā bezgalīgā taiga.
Visur plešas taiga, tālumā taiga, līdz pat jūrai visur taiga. Un nav nozīmes, ko dara, jo kāds vienmēr būs pirmais, kāds celmlauzis, bet restorānā vieta tam, kam nauda. /šis no vienas filmas, mīlu melnbaltās krievu filmas no sešdesmitajiem/

Kā lai zina, no kura gala sākt, kad nezina, kurš gals ir sākums?

par un Messana O'Rorke

Par godu visiem tiem, kam kaut kas ir aizsalis!

MLRP

Manas bezmiega zāles nav pazudušas, tās vienkārši klejo pa mani un nevar atrast izeju.

Atzīmējos, ka tas ir izdarīts. Ar manas visspējīgās māsas vislielāko atbalstu un palīdzību vakar norunāju savu darbu un tagad tikai atliek iet lielajā dzīvē.

Šodienā vajadzētu krist pirmajam sniegam. Vieglam, mīkstam, siltam un lai arī plānam, bet, soļiem slīdot pāri ietvēm, tam vajadzētu gurkstēt vakara tumsā. Tā vismaz ir citus gadus, jo tagad manā Torņakalnā līst fantastiska saule. Labākā dāvana, ko šodien es varētu saņemt, ir šāds laiks un tie burvīgie cilvēki man apkārt!

Paldies, ka jūs man esat!

Spēja pielāgoties ir apbrīnojama dāvana.

Cilvēki, runājiet savā starpā! Kā lai zina, ko tu domā, ja nerunā?