klasika

Sen nav bijis tik savādi. Man tā kā vajadzētu bēdāties vai sarāt sevi, varbūt pat justies kaut ko nepelnījušai, jo savā ziņā mana neizdarība ir mans slinkums. Un, lai cik jokaini tas nebūtu, es sāku ticēt visādiem zemapziņas izstrādātiem pigoriem. Tīra matemātika - saskaitīt, atņemt - tas ir tāpat kā kūkā iespraust divdesmit, trīsdesmit, četrdesmit svecītes, bet vienmēr nopūst tikai mūžīgās astoņpadsmit. Tāpat ir tagad, atliek tikai kaut ko izdomāt pirms miega (patiesībā neizdomāt, figu, domāt, bet nojaust), kā tas izpildās. Vajag mazāk domāt un vairāk paļauties uz sevi. Sen nav bijis tik savādi, ka man kaut kas nerūp tik ļoti. Un kaut nu tā nebūtu tikai šodien, es iededzu svecīti par ticību sev, ka nākošreiz man izdosies labāk.