klasika

Cilvēks ir kā būvlaukums, ar saviem trūkumiem un brīnišķībām. Tas tiek postīts, kārtots, tīrīts un atkal piemēslots, līdz visbeidzot ieģērbts glītā frakā tas stāv savā dienās noputējušā tērpā vientuļš līdz dzīves izskaņai.