klasika

February 16th, 2010

February 16th, 2010

Add to Memories Tell A Friend
Kad pusmetra attālumā no tevis nobūkšķ un sīkos gabalos sadalās ledus-sniega blāķis, kam uz jumta dienas saulītē par karstu gozēties, sāk šķist, ka nekas šodien nav bijis tik nenozīmīgs kā šis nule notikušais labā laika atentāts. Jo turpat, pāris metrus uz priekšu, no debesīm krīt smalks lietutiņš, tu aizver acis un droši soļo pretim savai brīvībai.
Powered by Sviesta Ciba