klasika

Man patīk dienas, kad gribas smaidīt par parastām lietām neparastos uzvalkos. Ir sals degungalā, uz mašīnas logiem un sajūta, ka migla spēj apslēpt visu, kas izkropļo cilvēka dabu, gribas smieties un lēkāt aiz laimes par lietām, kas notiek neatkarīgi no tevis, manis, mums visiem galu galā. Uz brīdi iegrimt ilūzijās, atslābt, apskaut lielo zemeslodi un ātriem soļiem atgriezties ierindā. Ir mazliet negodīgi sevi apkrāpt, bet man tas padodas tik labi, cik labi vien var izskatīties princese uz septiņām kārtām matraču.