| |
[Mar. 13th, 2006|03:21 pm] |
-Bet varenais Poters nav padomājis, ka vecākais vienkārši aizvērs mūsu bodīti ciet?
-Padomāju,- sameloja Harijs.- Es domāju, ka viņš to neizdarīs.
-Kāpēc?
-Nu...Mēs viņu uzpirksim.
-Strupu?
-Jā,- Harijs nocēla no plaukta "Cilvēka prāta labirintus".- Viņš teica, ka katra Slīdeņa grāmata maksā ļoti dārgi.Katrai no viņām ir tikai divi eksemplāri.Slīdenis ir tās nobūris tā, ka nav iespējams nokopēt. Un vēl viņš teica, ka Voldemorts,- Izdzirdot šo vārdu sarāvās visi, pat Drako.- It kā ir ar mieru nožņaugteis vienas tādas grāmatas dēļ. Ja jūs redzētu, kā Strupam mirdzēja acis, kad viņš stāstīja par šo grāmatu. izskatās, ka viņš ir ar mieru pārdot dvēseli, lai tikai paturētu rokās šo,- zēns pasvārstīja grāmatu rokā.
-Tu esi par to pārliecināts? -Pēkšņi paautāja Hermione.
-Merlins, jūs nopietni!- novaidējās Rons.- Bet es muļķis nopriecājos, ka esmu atbrīvojies no ši pretekļa...bet kā ne tā...
-Lūk Vīzlij,- izsmējīgi iebilda Malfojs. - Nu Varenā Potera draugs. Iedarbojies zu savu draugu, bet es viņu pabakstīšu. Varbūt, ka kopā kaut ko arī panāksim...- Te Malfojs pārstāja smaidīt un kļuva nopietns.- bet vispār es piekrītu Strupa kandidatūrai.
Rons novaidējās vēlreiz un iekrita kēslā.
-Tas nozīmē, ka viņš piekrīt,- Pārtulkoja Malfojs. - Tikai vai tu esi pārliecināts, ka Strups ļausies, lai viņu uzpērk?
-A vot to mēs tūlīt pārbaudīsim. Gaidiet mani šeit kādas minūtes četrdesmit. Ja neatgriezīšos- ejiet uz slimnīcas spārnu, es noteikti būšu tur.
Harisj protams, ka jokoja, tomēr visi to uztvēra ļoti nopietni. Zēnu tas mazliet samulsināja, tomēr viņš izgāja no istabas un devās uz pazemi. |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2006|03:32 pm] |
Strups sēdēja pie galda un ar spalvu kaut ko atzīmēja burtnīcā, norādīdams uz tās īpašnieka kļūdām.
-Poter jūsu nodarbībai ir jāsākas tikai pēc pustundas,- viņš bilda neatraudamies no darba.- Esiet lūdzu tik laipns pusstundu pagaidīt un tad atgriezties.
-Profesor, man jums ir ļoti svarīgs lūgums.- Skaidri un noteikti paziņoja Poters cerēdams kaut vai pievērst sev Strupa uzmanību.
-Direktors jau tā apt ir sagrūdis man virsū jūsu problēmas. Ar pusi no kurām mēs vēl neesam tikuši galā,- Slīdeņa vecakais beidzot atļāvās pacelt galvu un uzreiz pamanīja, ka Harijs kaut ko slēpj aiz muguras.-Kas jums tur ir?
Zēns bija ļoti crējis, ka profesors pajautās tieši to. Viņš lēnām pienāca pie galda un ar nedaudz nevērīgu žestu, kā arī bija iedomājies, nolika grāmatu Strupam priekšā. Viņš sekundi lūkojās uz to. Pēc tam slīdeņa vecakā acis iepletās un seja nobālēja.
-Poter...-Strupa balss aizsmaka.- Kur...jūs to dabūjāt?
Profesora bālā roka pastiepās tuvāk grāmatas vākam, bet pāris milimetru attālumā apstājās, it kā Strups baidītos, ka grāmata izjuks. Pēc tam viņš tomēr savaldījās un akurāti pieskārās pūķa ādai.
-Ser, tas nav svarīgi,- Harijs izvairījās no atbildes.
-Jūsu dārgā tēva bagātība?- Torņa vecākā vārdos izskanēja pretīgums.
-Nē. Esmu pārliecināts, ka nē,- paziņoja zēns, kā noburts lūkodamies, kā Strups lēnām, ar pirkstu galiņiem izpēta iesējumu.
Profesors strauji piecēlās, strauji saspieda grāmatu, it kā nevēlēdamies nekad dzīvē izlaist to no rokām, bet viņa acīs dega dīvainas ugunis.
-otra grāmata?- Viņš gandrīz čukstus pajautāja. Harijs pamāja ar galvu.- Sakiet man kur jūs to dabūjāt?
-Vispims paskatieties kā šī grāmata var man palīdzēt.
Strups nedaudz saminstinājās. Tomēr pēc tam ar vieglu rokas kustību atvēra atslēgu un akurāti pāršķirstīja pāris lapas.
-Neiespējami...- profesors nočukstēja.- Nu...var uzvārīt šo mikstūru...Viņa aizsargās jūsu prātu astoņas stundas. Tieši pietiks vienai naktij. Vai arī var daudz intensīvāk nodarboties ar bloķēšanu. Kaut gan ar jūsu centību...
-Paldies ser-Harijs satvēra grāmatas stūri un diezgan strauji pavilka uz savu pusi.
Bija redzams, ka Strups pieliek ļoti lielu iekšējo enerģiju, lai to palaistu vaļā bez emocijām.
-Profesor, es varu jums parādīt vairāk,- zēns viltīgi pasmaidīja, izbaudīdams to kā Strupa seja kļūst vēl bālāka.
-Jums ir vēl kaut kas?- Viņš pacentās savā balsī ielikt aukstasīnību, bet viņam tas neizdevās- interese un vēlēšanās pieskarties slavenajiem darbiem bija jūtama, katrā Strupa teiktajā vārdā.
-Un tagad par lūgumu...
-Ko jūs no manis gribat?- Strupam bija nepieciešama liela piepūle, lai skatītos uz Hariju neviss uz grāmatu. |
|
|
| |
[Mar. 13th, 2006|04:57 pm] |
-Jūs apmācīsiet mūs melnajā maģijā?- Harijs pajautāja pilnīgi skaidri un gaiši, lai profesors nevarētu saklausīt kaut ko citu.
-Ko? Apmācīt jūs melnajā maģijā? Jūs esat sajucis prātā?
-To man jau šodien teica,- Harijs mierīgi atbildēja.- Un tomēr man gribētos, lai jūs padomājat par šo piedāvājumu. Es domāju, ka mums tas var noderēt.
-Paklausieties Poter, sāksim no sākuma. Kam "Mums"?
-Ronam Vīzlijam, Hermionei Greinžerai, Drako Malfojam un man.
-Ak tad lūk kā, Vajadzēja iedomāties- svētais trijnieks. Bet kādā sakarā šeit ir misters Malfojs?
-Viņš arī ir ar mums.
-Protams.
-Tātad, ser? Ko jūs teiksiet?
-Neko, kamēr neizdzirdēšu visa paskaidrojumu. Pirmkārt: Kāpēc jūs un jūsu draugi pēkšņi vēlaties mācīties Melno maģiju? Ko jūs esat atraduši tādu, kas prasa apiešanos ar tādu maģiju.
-Uz šo jautājumu es varēšu atbildēt tikai tādā gadījumā, ja jūs piekritīsiet.
-Poter, palūgšu bez tādas miglainības!
-Es vispār varu neko neteikt!- Harijs iespītējās.
-Labi,- Nošņācās Strups.- Otrkārt: jūs zinat, ka Melnā maģija ir nelikumīga? Un ka apmācīt tajā ir aizliegts?
-Jā, ser,- Harijs izstāstīja profesoram par nāvēžiem, (kaut gan apzinājās, ka stāsta jau en zināmu informāciju) bet pēc tam arī par Auroriem.
-Redzu jūs visu esat labi pārdomājis,- Strups samiedza acis.- Treškārt: kā jūs cerat izdarīt, kaut ko tādu tieši auroru un Dumidora deguna galā? Jums ir vajadzīga ļoti droša vieta priekš nodarbībām.
-Tāda ir,- Zēns palūkojās tieši profesora acīs.
Tajās ar vien vairās parādījās niknums, kaut gan palika arī ziņkārība.
-Un ceturtkārt- pēdējais- kāpēc, jūs domājat, ka es piekritīšu?
-Tāpēc, ka jums ir interesanti,- droši paziņoja Harijs.
Strups kādu brīdi klusēja, it kā izvērtēdams visus plusus un mīnusus šajā situācijā. Zēns savukārt izsekoja viņu ar skatienu cenzdamies saprast cik ļoti profesors ir ieinteresēts.
-Poter, man nav nemaz tik daudz brīva laika,- strups beidzot bilda- Jūsu nodarbības...
-Manas slēptprātības nodarbības var apvienot,-Harijs pārtrauca viņu jau zinādams ko profesors teiks.-Es padomāju...Ka jūs varētu mācīt citus...
Strups atkal apklusa.Bija redzams, ka viņš pamatīgi šaubās.Tomēr Harijs ātri izdomāja ko iesākt.
-Padomājiet profesor,- zēns pastiepa Strupam grāmatu un devās uz kabineta izeju.
Viņam bija sajūta, ka redz kā slīdeņa vecākā pirksti sažņaudz pūķādas vākus...vēl nedaudz...vēl mirklis...
-Poter, apstājieties,- Harijs pie sevis pasmīnēja- Strups izrādījās ļoti paredzams.
-Jā ser,- zēns pagriezās pret profesoru ar seju.
-Esmu ar mieru. Ko vēl jūs man varat parādīt? |
|
|