| |
[Feb. 13th, 2006|10:29 am] |
Izrādījās, ka Sirius ar Džeimsu nepaspēja atiet diez ko tālu, kad Strups izvilka zizli un notēmējis to mugurā Džeimsam izsaucās:
-jukum!
Laupītāja soma izjuka tieši pa vīli. No turienes sāka birt ārā visādi nesaprotami nieki, daudzkrāsainas spalvas, tintes pudelīte, kura kā par brīnumu nesasitās, bieza grāmata un Strupa pergaments.Slīdenis strauji mēģināja paķert to cerēdams atgūt savu darbu atpakaļ, bet Sirius jau iesaucās:
-tukšrokdžimpiņ!
Harijs bija tik ļoti iegrimis vērošanā un tāpēc nāvīgi pārbijās, kad Strups strauji pagrūda viņu uz priekšu.
-Nu Poter, ko gaidi? Lūk grāmata!
Zēns sekundi nespēja neko saprast, bet pēc tam aptvēris situāciju ātri piegāja pie sava tēva mantu kaudzes, kura kopā ar somas paliekām gulēja uz zemes.Grāmata atradās pašā dažādu sīkumu augšā. Viņai bija biezi vāki, kuri izskatījās pēc tumšas drakona ādas un tai bija slēdzene, kurai bija čūskas forma.Grāmata saucās "Cilvēka prāta labirinti".Harijs pacentās saprast autora vārdu, bet lielāko daļu tā aizsedza Strupa pergaments. redzami bija tikai divi pirmie burti- Divi lielie "S". Sapratis, ka vairāk neko nespēs ieraudzīt. harijs no jauna pašķielēja uz Laupītājiem.Tie bija piespieduši Strupu pie sienas un Sirius grozīja Viņa zizli tieši pie zēna sejas.
-Tā bija mana mīļākā soma,-klusu teica Džeims. Saki man vai tā ir tava vienīgā mantija? Jukum!
Strups ieraudājās un satvēra mantijas apkakli. Un tieši laikā, jo viņa drēbes izjuka pa vīlēm un būtu nokritušas, ja Strups tās nepieturētu.
Laupītāji atkal sāka smieties un savākuši Džeimsa mantas devās prom pa gaiteni. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2006|11:52 am] |
-Žizli dabūsi atpakaļ burvestībās,- Sirius izmeta pār plecu.
Harijsm kaklā sakāpa pretīguma kamols. Viņa tēvs un Sirius izrādījās vēl nejaukāki, kā viņš bija redzējis agrāk. Zēnam šķita pārāk zemiski- zagt mājas darbus. Viņš to nedarīt, pat ja no tā būtu atkarīgs pats svarīgākais eksāmens. Harijs pienāca pie Strupa cenzdamies neskatīties uz profesoru.
-Nu? Jūs redzējāt nosaukumu?
-Jā,-zēns atbildēja.
-Labi,- Strupa pirksti atkal saspieda Harija roku. atkal straujš rāviens...Tumsa...un slīdeņa vecākā kabinets.Harijam sāpēja ceļi. Viņš ar skumjām nodomāja, ka jeb kura maģiska pārvietošanās viņam sanāk ļoti grūti. Cita lieta slotas...
Ilgu brīdi ne Strups, ne Harijs neko neteica, katrs domādams par kaut ko savu.Beidzot zēns uzdrīkstējās palūkoties profesoram acīs.Viņa sejā bija kaut kāda Strupam neraksturīga izklaidība.
-Tajā dienā man nācās atgriezties koptelpā vienās apakšbiksēs,- viņš nomurmināja un saviebās tā it kā viņam būtu sācis sāpēt zobs.- Nu kā saucās tā grāmata?
-"Cilvēka prāta labirinti"- atbildēja Harijs.
-Un autors?
-Es neredzēju precīzi...Tikai iniciāļus...Divi lielie "S" burti.
Pēkšņi slīdeņa vecākā seja satumsa, acis itkā iekrita, lūpas kļuva pavisam plānas, dūres sažņaudzās.
-Draņķis!- Tik vien tikai Strups spēja no sevis izspiest.
Viņa sejā atspoguļojās niknums
-Atvainojiet, ser,- nepārliecināti iesāka Harijs.- jūs...jūs zināt autoru? Ko nozīmē šie burti?
-Ko nozīmē?Ko var nozīmēt divi lielie "S"?! Protams, ka Vārdu un uzvārdu!
-Un kas tas ir par vārdu un uzvārdu,profesor?
-Poter, vai nu jūs esat neizsakāmi stulbs, vai arī izliekaties, lai mani saniknotu!Nu...vai patiešām nav skaidrs...? Kam ir šajā skolā ļoti PAZĪSTAMI iniciāļi- divi "S" burti?
-Jums- nepadomājis izšāva Harijs. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2006|12:28 pm] |
Strupu, šī atbilde manāmi uzjautrināja. Profesors greizi pasmaidīja un jau daudz mierīgāk atbildēja:
-Jūs man glaimojat,Poter, un tas jums kopā ar visiem pārējiem jūsu trūkumiem sanāk meistarīgi. Un tomēr es uzskatu, ka ja jūs pakustināsiet savas pelēkās šūniņas kuru dēļ man un direktoram ir tik daudz problēmu, tad noteikti spēsiet atbildēt, kas ir šis cilvēks. Nu? pateikšu priekšā- Viņš ir ļoti cieši ar jums saistīts...pašlaik.
-Salazars Slīdenis,- Atbildēja Harijs.
Viņš to zināja uzreiz, un pirmais minējums tika izteikts diezgan automātiski.
-Tieši tā, Slīdenis!- Šķiet, ka strups atkal sāka saniknoties.- Jūsu tēvam bija pašā Slīdeņa grāmata!
-Un kas par to?- tas jau harijam vairs nebija saprotams.
-"UN KAS PAR TO?"!!!Jūs esat vispār pazīstams ar Salazara Slīdeņa, kura cienījamajā fakultātē jūs mācaties bibliotekas īpašībām?
-Nē,- Harijs atzinās.
-Es tā arī zināju...Tad lūk speciāli priekš jums Poter, izskaidroju- visas Slīdeņa grāmatas pastāv tikai divos eksemplāros, ar viņa paša rokām pārrakstīti un noburti tā, ka neviens nevar tos pārrakstīt. Jūsu tēvam bija viena no slavenākajām Slīdeņa grāmatām! otru grāmatu meklē pa visu pasauli, bet nevar atrast!
Klīst leģendas, ka šī grāmata ir pieejama tikai īsteniem Slīdeņa mantiniekiem...Bet pa cik tā bija pie jūsu tēva...Tad tā ir tikai leģenda.
-Viņa grāmatas ir tik svarīgas?- pajautāja Harijs cenzdamies apklusināt nemieru krūtīs- viņi ar Drako bija atklājuši tādu dārgumu paši par to nenojauzdami...
-Svarīgas?- Strups nervozi ieķiķinājās, it kā nekad dzīvē to nebūtu darījis(kas ir pilnīgi iespējams) un tagad nolēmis pamēģināt.-Vienas tādas Slīdeņa grāmatas dēļ Tumšais Lords ir ar mieru nošauties. |
|
|
| |
[Feb. 13th, 2006|02:25 pm] |
Jau atrasdamies gultā Harijs ilgi domāja par Strupa teikto. Patiešām no kurienes Džeimsam Poteram bija Salazara Slīdeņa grāmata...?Vai patiešām viņš arī bija bijis tajā istabā...? bet tādā gadījumā kā viņš to atvēra...?Vai patiešām skolā bija vēl kāds šņācmutis...? harijs izvilka no lādes laupītāju karti un nočukstēja paroli. uz tīrā pergamenta parādījās zīmējums.Zēns to kārtīgi izpētīja, bet istaba uz kartes tā rī neparādījās.Četrotne bija atzīmējusi pilnīgi visu ko zināja, tātad Džeims nevarēja būt tajā pabijis...Harijs pakratīja galvu un nolēma atstāt šīs domas pusratā...un pārējaš visas domas arī.Pirmo reizi pa visu gadu zēns atcerējās, ka viņam ir jāpatrenējas Slēptprātībā.Viņš pacentās attīrīt galvu, aizmirst par savām jūtām, emocijām...nekas nesanāca. Atmiņas par istabu, Slīdeņa grāmatu...tēvu sadistu, visu laiku no jauna dzima galvā tā it kā būtu bites, kuras lido uz medu.Zēns nopūtās un pamēģināja no jauna.atkal nekas nesanāca.Tad Harijs izlēma nedaudz pastaigāties un pie viena pameklēt grāmatu.Viņš klusu piecēlās, apģērbās, paņēma paslēpni ar karti un pameta slīdeņa koptelpu.Līdz tam viņš pāris minūtes bija domājis, par to, vai nevajadzētu pasaukt līdzi drako, lai tas parādītu ceļu, bet peč tam pārdomāja un tā arī to neizdarīja. Tiesa bez malfoja viņš ilgi klīda cenzdamies atcerēties, kur tad īsti atradās Istaba, tomēr pēc kādām divdesmit minūtēm ātrada pareizo ceļu.
Slīdeņa apartamentos, kā vienmēr bija tumšs un mitrs. Harijs iededzināja nūjiņu un devās pastaigā gar grāmatu plauktiem. Viņas visas bija tumšos vākos, kuri bija izgatavoti no diezgan dīvaina materiāla un kurus klāja un kurus klāja daudzu gadsimtu putekļi. Pāris reizes nošķaudījies Harijs ziņkārības pēc nocēla no plaukta pirmo grāmatu kura patrāpījās un atvēra to.Slīdeņa rokraksts bija sīks tomēr bija perfekti salasāms.Harijs pāršķirstīja pāris lappuses un peč tam aizvēris nolika grāmatu vietā.
Zēns vienalga maz ko saprata- pārsvarā tur bija melnās maģijas lāsti un neskaidri rituāli. Izskatījis pirmo plauktu zēns pieķērās pie otrā.Tieši tajā viņu sagaidīja veiksme, tieši pašā malā stāvēja tā pati grāmata kuru viņš bija redzējis Strupa Domnīcā. Viņa bija tieši tādos pašos pūķa ādas vākos un ar tieši tādu pašu slēdzeni. Nenoturējies zēns iekliedzās aiz prieka un izvilka grāmatu no plaukta. Vāki bija samtaini un ļoti silti. Radās tāda sajūta it kā tie būtu dzīvi. Harijs atslēdza vaļā čūskas slēdzeni un atvēra agrāmatu. Pirmajā lapā bija milzīgs Slīdeņa paraksts, nākamajā bija rakstīts "Cilvēka prāta labirinti. Kā aizsargāt savas domas. A līmenis" Harijs iekārtojās ne visai mīkstajā krēslā kurš atradās istabas stūrī un lēnām sāka studēt to, kas bija rakstīts grāmatā. Tikai viņš tā arī neko ensaprata. tajā bija ļoti sarežģītu burvestību un mikstūru apraksti. Harijs aizcirta ciet "Ceļvedi, pa prāta labirintiem"- tā viņš jau bija paspējis nokrustīt grāmatu un sāka domāt. Jau tagad viņš nespēja sagaidīt, kad piektdien ieraudzīs Strupa seju, kad atnesīs reto grāmatu un noliks uz galda sava torņa vecākā deguna priekšā... |
|
|