| |
[Oct. 19th, 2005|01:20 pm] |
Galīgi nomāktā noskaņojumā Harijs aizvilkās līdz Slīdeņa koptelpai. Tur viņš apsēdās uz dīvāna un sāka drudžaini domāt, kādi glābšanās varianti viņam vēl ir palikuši. Šoreiz prātā nenāca pat pašas trakākās idejas. Niknuma un izmisuma apmāts zēns iespēra kādam melnam kaķim, kurš glaudās gar viņa kājām. Kaķis sašutis iešņācās un pamuka zem dīvāna.
-Harij, mierīgāk,- Drako iznāca no guļamistabas un sāka vilkt dzīvnieku ārā no dīvāna apakšas.- Kaķis ne pie kā nav vainīgs.
-Jā tev taisnība.
-A, kas tieši ir noticis?-Malfojs viss aplipis ar zirnekļa tīkliem un turēdams kaķi rokās apsēdās bakus Harijam uz dīvāna.
-Es atkal biju pie Strupa.
-Atkal? Harij, tu kaut kā pārāk bieži esi sācis pie viņa iet. Es protams atceros, ka ieteicu tev aiziet pie viņa, bet es to ieteicu tikai vienu reizi.
-Bija steidzama nepieciešamība,- zēns drūmi paziņoja.- Hermioni nepielaida pie mikstūru eksāmena, tu redzēji, ka viņa gribēja to kārtot...
-Greinžeru nepielaida pie eksāmena?- Spriežot pēc Drako balss viņš to uzskatīja par kaut ko uzjautrinošu.- Es nervozēju un nepamanīju...Un kas? Tu aizgāji pie Strupa lūgt viņai pēceksāmenu?
Malfojs sāka smieties. Harijs noguris uz viņu palūkojās tomēr Malfojs to vai nu negribēja ievērot, vai arī patiešām neievēroja. Pietiekami izsmējies, Drak pilnā npietnībā pajautāja:
Zini, es dzirdēju stāstam, ka toreiz, kad Strupu tikko pieņēma skolā viens sestkursnieks arī uzdrīkstējās lūgt pēceksāmenu. Mūsu dārgais torņa vecākais aizveda viņu uz savu kabinetu, bet pēc tam, kad izlaida ārā puisis vēl pus gadu raustīja valodu, bet mikstūru stundās slēpās aiz katla. Nezinu cik tajā ir patiesības, bet jēga gan ir.
-Pēc manām domām, tas ir ļoti pārspīlēts,- piezīmēja Harijs.- Strups nevar būt tik ļoti briesmīgs.
-Nu...nezinu, bet lieta ir tāda, ka tu esi vienīgais, kurš kopš tiem laikiem ir uzdrīkstējies viņam lūgt pēceksāmenu, Lai arī ne priekš sevis...Tā kā nav neviena, kas būtu varējis apstiprināt vai noliegt baumas.Un tagad...Hmmm...viņš nav tādā stāvoklī, lai varētu apgaismot šo situāciju. Nu labi...Tatad pēceksāmenu viņa nesaņems?
-Strups deva savu goda vārdu, ka nepielaidīs viņu pie eksāmena.
Pēkšņi Drako viltīgi samiedza acis un pajautāja:
-Viņš tieši tā arī teica, ka "nepielaidīs" viņu?
-Jā tiešu to viņš teica. A kas?
-Nē nekas īpašs...Tā maziņš slīdeņa noslēpums...
-Kāds vēl noslēpums?
-Noslēpums...Liels noslēpums...Tikai priekš slīdeņiem.
-Un kas es pēc tavām domām esmu?
-Nu tadā gadījumā tev šo noslēpumu mūsu torņa vecākais izskaidros, ja sāks uzskatīt tevi par "savējo". Labi, man jāskrien Atā. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2005|01:49 pm] |
Malfojs, ļoti apmierināts ar sevi, piecēlās turēdams rokās murrājošo kaķi un devās uz guļamistbas pusi atstājis Hariju vārāmies no dusmām uz dīvāna. Tomēr pusceļā viņš apstājās un it kā nevērīgi izmeta:
-es tev ieteiktu parunāt ar tavu draņķa...tas ir draudzeni. Bet labāk rīt. Šodien viņai tādu stresu nepārdzīvot...
Harijs saņēma drosmi parunāt ar meiteni tikai nākamās dienas pēcpusdienā. Viņš nekādi nevarēja saņemties, lai radītu Hermionei tādu vilšanos. Tomēr beidzot zēns pārvarēja sevi un izmantoja Drako padomu. Pēdējā laikā gan Malfojs jaunākais neieteica neko drošu, bet jēga viņa vārdos tomēr bija.
Harijs atrada Hermioni sēžam bibliotekā pie kaut kādas biezas grāmatas. Apmēram pēc tādām pašām grāmatām viņi biji gatavojušies eksāmenam.
-E-e...sveika,- Harijs apsēdās viņai blakus un gribēja vēl kaut ko piebilst pie sava apsveiciena, bet tik līdz meitene apjēdza, kas ir apsēdies viņai blakus- viņa apķērās zēnam ap kaklu ar priecīgiem kliedzieniem:
-Harij, paldies! Tev izdevās!
-Ai, Hermione, kas ar tevi?- Harijs pacentās noturēt slīdošās brilles.
-Jā "Kas"? Strups pateica, ka es varu šodien ierasties pie viņa un nokārtot esāmenu. Harij, tu viņu tomēr pierunāji!
-Pagaidi, Strps tev ateica? Viņš, ko jau ir augšā?
-Nu...jā. Es satiku viņu gaitenī. Šķiet, ka viņš ir jau pilnīgi vesels. Bija redzams, ka viņš nav pārāk apmierināts par šo eksāmenu, ebt tomēr piekrita viņu pieņemt. Ai, Harij, man jau vajag iet.
Hermione strauji piecēlās no vietas un aizskrēja uz pazemes telpā. Zēns sekoja viņai.
-Tu arī sev pārkārtošanu izlūdzies? Painteresējās meitene jau pie Strupa kabineta.
-E-e-e...Nē, es vienkārši gribēju tevi pavadīt...
Tajā brīdī abineta durvis atvērās. Uz sliekšņa stāvēja Strups. Viņš ielaida iekšā Hermioni un pavadījis viņu ar nicinošu skatienu līdz solam, pievērsa uzmanību Harijam.
-Mister Poter, jūs kaut ko vēlējāties?- Pajautāja prfesors ar tādu vienaldzību balsī, ka bija skaidrs- viņš nepalīdzēs, pat ja Harijs palūgs.
-Nu...- zēns jau otro reizi diennakts laikā pārspēja sevi un teica:- Paldies, profesor, ka tomēr lauzāt savu vārdu un pielaidāt Hermioni...
-Poter, es viņu nepielaidu,- stikti atteica Strups, viņa sejai pārlaidās riebuma izteiksme.- Es neesmu lauzis savu vārdu.
Durvis harija degungalā aizcirtās ciet un zēns tā arī nesapratis nevienu profesora vārdu devās atpakaļ uz biblioteku. |
|
|
| |
[Oct. 19th, 2005|02:47 pm] |
8. Nodaļa
Bibliotekā viņš satika Drako, kurš lasīja "Dienas pareģi".
-Kādi jaunumi Harij?- Painteresējās Malfojs neatraudamies no avīzes.
-Hermionei atļāva kārtot eksāmenu,- nevērīgi atbildēja zēns, apsēžoties blakus un pāri Malfoja plecam ielūkodamies avīzē.
Tās virsraksti jau kuro nedēļu pēc kārtas teica vienus un tos pašus tekstus "Masu bēgšana no Askabanas", "Atsprātotāji uzbrūk vientiešiem", "Aurori steidzīgi vāc jaunos darbiniekus", "Kurp mūs novedīs Fadža "aklums"?", "Vai Dumidors palīdzēs Ministrijai" un tamlīdzīgi virsraksti.
-Es zināju, ka Strups viņai atļaus,- Drako nolika avīzi malā.- Tas bija uzreiz skaidrs.
-Bet viņš teica, ka nepielaidīs viņu, un tagad...
-Viņš arī nepielaida,- Malfojs mierīgi paziņoja.- Viņš visnotaļ noteikti neatbalstīja viņas eksāmenu.
Harijs pavisam apjuka, un nolēma izspiest no Drako patiesību, lai ko tas viņam maksātu.
-Paklausies tu, noslēpumainais Slīdeni,es...
-Mierīgāk, Harij. Ja Strups tev līdz šim brīdim neko nav izstāstījis, tad tas ir smags gadījums. Nāksies man.
-Nu tad sāc.
-Tātad,- Malfojs ieklepojās.- Strups teica, ka nepieļaus Greinžeras eksāmenu, vai tā?
-Tā,- apstiprināja Harijs.
-Bet viņš neteica neko tādu kā "nedošu iespēju pārkārtot" vai arī "netaisos pieņemt eksāmenu".
-Un?-zēns nekādi nevarēja saprast.
Šie Malfoja "nedošu iespēju..." viņam šķita pilnīgākais sinonīms ar Strupa "nepieļaušu".
Drako pasmīnēja.
Lūk ar to jūs Grifidorieši arī atšķiraties no slīdeņiem,- viņš pašapmierināti paziņoja. Jūs nelūkojaties uz vārdu jēgu. "pieļaut" pasniedzējiem nozīmē ne tikai pielaist pie eksāmena, testa, vai darba. Tas tā pat nozīmē, ka profesors atbalsta to, ka skolēns vēlas kārtot eksāmenu. Strups Greinžeras vēlmi redzami neatblastīja. Tomēr pēceksāmenu pilnībā varēja izkārtot.
Malfojs apklusa un turpinādams smīnēt palūkojās uz Hariju, kurš ar grūtībām to visu saprata.
-Gribi teikt, ka Strups...- lēnām iesāka zēns.
-...Domāja ne to ko tu saprati,- Drako pabeidza viņa vietā.
-Bet tas bija divdomīgi!
Tieši tā. Vienmēr var sagaidīt divdomību no slīdeņa, un vēl vairāk no Strupa.
-Bet kā, lai viņu saprot? Kādā nozīmē?
-Pacenties atrst pēc iespējas vairāk nozīmju un daudz ko vinnēsi. Zini...Tēvs kādreiz stāstīja, ka Paši zināt kas vienkārši meistariski spēlējās ar vārdiem un varēja piespiest pakļauties ik vienu cilvēku pat bez "pavēlus" lāsta...
Mācies, harij, Tev tas vēl noderēs...starp mums. Nu uz tikšanos. |
|
|