esmu "apslimusi" ar augiem. nē, nu iepriekš jau arī biju, jo, piemēram, fotografēju tos vairāk kā savus bērnus un jebko citu. bet nu tagad pati roku un stādu. un plānoju tā lai uz vairākiem gadiem, ne tikai viengadīgo skaistumu. tā kā viss vēljoprojām ir remontstāvoklī arī pagalmā, tad nezinot, kur rakt jaunu puķudobi, šodien izgatavoju puķu kasti, labi, ka mājās visi štrunti pa rokai atrodami, gan zāģi, gan urbji, skrūves un dēļi. diezgan ļodzīga tā kaste, bet tagad saskatījos visādas diy pamācības, nākamās jau viennozīmīgi būs veiksmīgākas.

martu neatceros, laikam tāpat pa vecam sitos pret sienām un brēcu uz zvaigznēm. aprīlī tam visam vairs neatlika laika, jo sāku strādāt. smagi, itsevišķi sākumā, bet ar milzumdaudz svaiga gaisa. redzēs kāds būs maijs. gaidu pirmo algu un siltumatgriešanos. kā lieldienās, kad gluži kā jāņos nosēdējām pie ugunskura līdz ausmai.

februārī pirmā puse ārstu apmeklējumos kopā ar bērnu, otrajā iespēja vērot olimpiskās spēles. graužu antonovkas un ceptas siermaizes, skatoties visu, kas notiek uz slēpēm (izņemot tramplīnlēkšanu), bet gandrīz neko no tā, kas uz slidām (izņemot ātrslidošanu).

pēc zsv nosvinēšanas laukos, mājās pārbraucām ar kārnu mežmalas egli un maisiņu ar bietēm. janvāris, vienvārdsakot, būs biešu mēnesis