mhm
man tikai pavisam īsu brīdi ir bijis mājās internets, un arī tad bija šī jocīga, pat pacilājošā sajūta, kad ir iespējams jebkurā brīdi ielūkoties pasaulē. Un saprast, ka tiešām, visriņķī atrodas vēl un vēl cilvēciņi, kas neguļ.
Es tolaik dzīvoju zolitūdē, privātmājā. Vasaras naktī atvērts logs, klusināta mūzika un dators, kurā visu laiku kāds ir. Tā ir tāda īpaša sajūta. Vismaz man bija. Pieļauju, ka ilgstošā laika periodā tā notrulinās. Bet sākotnēji tas ir līdz kaulam.:)