|
Feb. 24th, 2017|01:18 am |
Tātad, pirms pāris stundām čoms painformēja, ka ir pavairojies.
Dēls viņam, redziet.
Taisnību sakot, esmu atbildīgs. Detaļās neizplūdīšu, bet attiecīgo vīrieti ievadīju [situācijā, kurā viņam eventuāli bija iespēja iemīlēties] attiecīgajā sievietē.
Nebija tamlīdzīgu ekspektāciju, bet pasākums izvērtās vislieliskākajās attiecībās, kādas esmu jebkad redzējis.
Un pagāja kopš iepazīstināšanas pasākuma, esnez, slinkums rēķināt, bet kādi divarpus gadi or so? (kļūdu robežas te nu ir MILZĪGAS, es daudz dzēru, un nepievērsu uzmanību kalendāram, man nav ne jausmas!)
Un te nu viņi ir.
un es tapu informēts, ka tāda lieta nu ir notikuse.
Lūk, aizdomājos par šo čomu. Un idejiski to, ko no viņa sagaida dzīve. Un kā varu turpināt būt viens iz labākajiem draugiem.
Iz stereotipiem:
Es varu apstāstīt, kā iestādīt koku. Stipri teorētiski, pats neesmu provējis. Mēslojumu pa lēto, vai custom-made varu sagādāt. Ja paprasīs. Un bedri izrakt. Nulle problēmu.
Es varu būt līdzās, padot tikpat labi ķieģeļus, kā vērtīgus padomus, vai savu roku, vai abas ja vajag - nu, ja šim sagribās uzcelt māju. Māku vairumu iesaistīto darbību, un esmu gatavs apgūt atlikušās. Un paņemt brīvas dienas no darba, lai šito realizētu. Mierīgi.
Dēlu uzaudzinās pats, pilnībā ticu. Ja vajag mani kaut kādā aspektā - viens telefona zvans, un es būšu. Ja vajag. Esnez, ķīmiju iemācīt? To es varu. Iemācīt saremontēt elektrību/santehniku/sienas/grīdas/griestus? Principā, varu. Dzīvot iemācīt? Pats nemāku lāga, lai tēvs māca, bet mani par piemēru izmantot - droši. Jebkurā jomā. Kā izcilu piemēru, vai kā atmiņā paliekošu biedinājumu - pēc savas izpratnes. Lai jau.
Bet šā vai tā.
Tas nav mans bērns.
Tas nav pat man attāla radinieka bērns.
Bet es tāpat jūsmoju.
Jo cilvēks iz manu tuvāko draugu loka (taisnību sakot, tik ekskluzīvs klubiņš, ka daudzi apvainotos, uzzinot biedru listi) ir kļuvis par tēvu. Un viņš jūtas laimīgs, un viņš šo laimes sajūtu ir pelnījis tik ļoti kā neviens.
Par to tad šovakar iedzeru.
iedzerait jūs ar, un jūsu apsveikumus labprāt nodošu jaunajam papucim. |
|