Neparedzēta reakcija - March 1st, 2020 [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

March 1st, 2020

Don't do this at home (or anywhere, really) [Mar. 1st, 2020|07:43 pm]
Starp koronavīrusiem un bobslejistiem ziņās figurē arī vēsts par aplam neveiksmīgu ballīti Krievijā. Tur kāda blogere bija izdomājusi atzīmēt dzimšanas dienu, cita starpā, iegāžot baseinā palielu daudzumu sausā ledus, jo nu kruti izskatās - ar eventuālu letālu iznākumu trim iesaistītajiem.

Bišku savādi, ka diviem no šiem kā nāves iemesls norādīts "ķīmiskie apdegumi". Lai nu ko, bet to gan no ogļskābās gāzes, nedz cietā, ne arī gāzveidā, dabūt nevar. Tā ir visai ķīmiski inerta viela, un ar tām molekulām, kuras veido cilvēka ķermeni, nereaģē (vismaz ne tādā veidā, kas varētu novest pie apdeguma). Tas, ko var dabūt no sausā ledus, diezgan pašsaprotami, ir apsaldējums - pie kam pamatīgs, tā kā šamā temperatūra ir -72°C. Tiesa, tur gan jāpacenšas, vai arī jābūt bezsamaņā, jo tādu aukstumu laicīgi nesajust nav iespējams. Bet tā, iznākums likumsakarīgs, ja cilvēki nejēdz, ko dara. Bet sajēgt vajadzētu.

No notikušā varētu uztaisīt vienkāršu uzdevumu ar vairākām daļām ķīmijā 8. klasei, vai kad nu šo tagad skolās sāk mācīt.

1. Baseinā iegāž 25 kg sausā ledus, kurš ir sasaldēta ogļskābā gāze. Cik liels tilpums gāzes radīsies, tam visam iztvaikojot?

(Risinājums: papriekš aprēķina vielas daudzumu, dalot masu ar molmasu. 25000 g / 48 g/mol = 520.83 mol. Un tad, atceroties, ka viens mols gāzes normālos apstākļos aizņem 22.41 litru: 520.83 mol * 22.41 l/mol = 11671.8 l. Ērtības labad var pārveidot 11.672 kubikmetros)

2. Zinot, ka ogļskābās gāzes IDLH (immediately dangerous to life or health) koncentrācija ir 40000 ppm, cik lielā tilpumā gaisa ar iepriekš aprēķināto gāzes tilpumu var sasniegt dzīvību tūlītēji apdraudošu koncentrāciju?

(Risinājums: gluži vienkārši jāizdala gāzes tilpums ar doto koncentrācijas slieksni, nenojaucoties vienībās - t.i., jāzina, ka 40000 ppm izteikts kā daļskaitlis ir 0.04. Attiecīgi, 11.672 m^3 / 0.04 = 291.8 m^3)

3. Ja iepriekš aprēķinātais dzīvību apdraudošā gaisa/CO2 maisījuma tilpums rodas telpā, kuras griestu augstums ir, sacīsim, 3 metri (no video grūti pateikt, bet virs standarta dzīvokļa 2.5 noteikti ir), tad cik lielu telpu var tādā veidā pataisīt par tikpat kā garantētu gāzes kameru?

(Risinājums: vairs pat ne gluži ķīmija, vienkārši pieņemot telpu par +/- paralēlskaldni, tilpums = pamata laukums * augstums, no kurienes S = V/h = 291.8 m^3 / 3 = 97.26 m^2)

Pārdomas par to, vai telpa video izskatās ievērojami lielāka par 97 kvadrātmetriem, un cik acīmredzami ir tas, ka šī bija ļoti slikta ideja, var atstāt secinājumiem.
Saprotams, realitāte ir bišku sarežģītāka, jo sausais ledus neiztvaiko momentā, un kaut kāda ventilācija gan jau ka tajā telpā ir, taču no otras puses - neviena nespecializētā ventilācijas sitēma nav paredzēta tikt galā ar strauju dzīvībai bīstamas gāzes pieplūdi, un arī krietni zemākas ogļskābās gāzes koncentrācijas ir bīstamas dzīvībai - IDLH vērtība šajā gadījumā atbilst koncentrācijai, pie kuras cilvēks zaudē samaņu jau dažu minūšu laikā un nav spējīgs laicīgi no bīstamās vides izkļūt. Arī ar zemāku koncentrāciju var sekmīgi atstiept kājas, tikai tas prasa ilgāku laiku. Bez tam, ogļskābā gāze ir smagāka par gaisu, tāpēc primāri uzkrāsies telpas zemākajā daļā. Tāpēc arī tie vizuāli smukie tvaiki turas virs ūdens virsmas, nevis ceļas augšup, un ja atrašanās tajā telpā ir potenciāli bīstama, tad lēkšana tajā baseinā ir pielīdzināma pašnāvībai.

Paliek vēl jautājums - vairāk gan retorisks, nekā astotklasniekiem paredzēts - vai tiešām neviens no tās ballītes dalībniekiem nevarēja šito iedomāties? Par citiem nav zināms, bet nu pati jubilāre, cik saprotu, ir farmaceite, un par attiecīgo tēmu arī blogo - tai jau nu toč vajadzētu tā kā šo to sajēgt no ķīmijas pamatiem, vai bioķīmiju vismaz tādā līmenī, lai zinātu, kādas gāzes cilvēki elpo/elpo vienreiz. Da i pārējie gan jau ka vismaz pamatskolai cauri ir tikuši. Nekas no augstāk minētajām matemātiskajām darbībām neprasa padziļinātas zināšanas nedz ķīmijā, nedz bioloģijā, un pat par aritmētikas pamatiem tālāk neiet. Cilvēks var no galvas nezināt dažādu vielu bīstamo koncentrāciju robežvērtības, taču tas laikmetā, kad tikpat kā katram kabatā ir telefons ar interneta pieslēgumu, ir švaks arguments, un vismaz tas, ka cilvēki nevar elpot CO2, tā kā ir katram skaidrs (kam būtu jāliek kaut aizdomāties par attiecīgo izklaides programmu, nianses pēc tam var iegūglēt). Nu, vai vismaz vajadzētu būt skaidram. Citādi, kā redzams, var sanākt pagalam neveiksmīgas ballītes.
link14 comments|post comment

navigation
[ viewing | March 1st, 2020 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]