| Laputu sāga turpinās |
[May. 30th, 2018|08:49 pm] |
Tātad, pirms neilga laiciņa sūdzējos par vecās problēmas ar laputīm kārtējo aktualizēšanos.
Biju lielāko šamo masu ar ūdeni noskalojis nost, un pārpalikušās mēģināju genocidēt ar atšķaidītu cukurūdeni. It kā populārs līdzeklis, doma tāda, ka laputis tajā cukurā salīp, šīm aizdambējas arī visas poras, un tad nu viņas nespēj pārvietoties un nosmok. Pēc kāda laika atliek noskalot līķus un cukura paliekas no auga, un lieta darīta. Metodes pluss: pašam augam visnotaļ nekaitīgs pasākums, ja pārāk ilgi neatstāj lapas nocukurotas (augam arī ta elpot vajag), un nekādi nesabojā produkciju, ja augs pēc tam jāēd. Mīnuss: vismaz manā izpildījumā, īpaši labi nestrādāja. Kaut kādu daļu sīko, zaļo draņķu piebeigt izdevās, bet ne pietiekami, lai uzskatītu problēmu par atrisinātu.
Par laimi, vakar darbā uz žalūzijām pamanīju mārīti - visnotaļ jaudīgu laputu dabisko ienaidnieku. Protams, adoptēju, mājās izlaidu uz cietušās veģetācijas, un ar prieku noskatījos, kā šī bez īpašiem iebildumiem pret dzīvesvietas maiņu metas virsū laputīm.
Bija gan šaubas, cik efektīvs būs šis pasākums - augs ir izaudzis visai liels, laputu daudz, bet mārīte tikai viena, un ej nu sazini, cik šī spēj norīt. Šovakar pārnācis mājās, secināju, ka mārīte šo problēmu ir izdomājusi atrisināt manā vietā - uz vienas no lapām atradu kaut kādas oliņas, pēc internetā sameklētajām bildēm noskaidroju, ka man drīz būs mārītes kāpuri, kuri ir tikpat, ja ne vēl vairāk kāri uz laputīm, un bez iespējas pēkšņi izdomāt aizlidot nezināmā virzienā. Nu tik jāgaida tālākā notikumu attīstība, bet atļaušos prognozēt, ka laputīm vairs nav ne mazāko izredžu. |
|
|