| Ouch. |
[Dec. 7th, 2016|01:11 am] |
Es tagad riebjos arī kaķītim.
Redz, kaķītim patīk, kad šamo glauda. Forši, mīļi, utt. Visi iesaistītie laimīgi.
Diemžēl kaķītim patīk piepeši glaudīšanas procesā piebāzt purniņu tuvāk manai plaukstai.
Te rodas fizikāla problēma. Kā izrādās, glaudot kaķi, ir iespējams uzkrāt pietiekami daudz statiskās elektrības. Pietiekami, lai kaķītim iešķeltu ar kādu dzirksteli pa mīlīgo purniņu.
Kaķītim, protams, nepatīk. Saraujas, nesaprot, un tad mēģina "vainīgo" plaukstu apošņāt vēlreiz. Kas ir liela kļūda, ja esmu turpinājis glaudīt kaķi, nesapratis pirmās lopiņa atraušanās iemeslu. Un pēc otrās, kad man, pēc dīvainās kaķīša uzvedības novērojumiem, tomēr prātā ienāk doma par statisko elektrību, tiesa, ar mentālo zīmīti "da labi, tiešām?", es arī tikai viegli piebremzēju glaudīšanu, nevis pārstāju pavisam, un arī ļauju kaķītim piebāzt purniņu pie manas plaukstas... Nu, vismaz es arī sajūtu sitienu, kas raksturīgs elektronu blīvuma straujām izmaiņām. Nu esmu kļuvis saprotošs, diemžēl kaķītim tas ir pie attieksmes gala - kaķītis ir dziļi apvainojies, ka es šamo tā klapēju ar voltiem, un ir palīdis zem gultas. Oh well :( |
|
|