| |
[Aug. 30th, 2016|06:24 pm] |
Vakar sapitraumēju potīti. Tā visai ātri kāpu lejup pa kāpnēm, kaut kā trāpīju ar pēdu uz puspakāpiena tā, ka pēda sagriezās Mates Dabas dizainā neparedzētā leņķī, un rezultātā nokāpu pa kāpnēm pavisam ātri. Mājup kaut kā aizklunkurēju, bet patīkami tas nebija. Iesmērēju kāju ar ziedi, kuru savulaik aptiekā "iesmērēja" man. Redz, aktīvā viela - dimetilsulfoksīds. Esot 10% tajā ziedē. Diemžēl to uz vietas aptiekā toreiz neapskatījos - tad būtu secinājis, ka nafig man maksāt vairākus eirõ par mazu tūbiņu, kuras sastāvā ir 10% dimetilsulfoksīda (īsāk saukta par DMSO), ja darbā varu dabūt tīru dimetilsulfoksīdu - šamo izmanto kā šķīdinātāju, dažkārt arī kā reaģentu. Un krājumos mums šī ir litriem.
Tad nu šodien aizklunkurēju uz darbu, un sāku gatavot šķīdumu kompresēm. No sākuma pamēģināju atšķaidīt ar ūdeni līdz 40% DMSO. Samērcēju tajā vati, pietinu ar miskastes maisa gabalu, nostiprināju ar izoleni (konvencionālajā medicīnā tā parasti nedara, bet nekā cita piemērota pa rokai nebija)... Pēc kāda laiciņa nudien palika labāk. Vēlāk gribēju nomainīt kompresi, pie viena izdarot tā, lai paliek vēl labāk. Procedūra tā pati, tikai ap 60% DMSO. Arī nekāda vaina. Un dienas izskaņā uznāca dullums, nolēmu paskatīties, kā būs ar tīru DMSO. Vispār, bija dikti labi, pirmās minūtes 10-15. Sāpes samazinājās līdz minimumam. Bet tad atnāca citas sāpes - acīmredzot, DMSO tomēr ir pietiekami kairinošs, un tagad papildus sāpošai potītei man tajā reģionā ir arī sūrstoša āda. Oh well. Gan jau šitais pāries ātrāk, nekā pati potīte. Bet bija vērts veikt eksperimentu. |
|
|