| Grrr. Nr(rrr) 2. |
[Nov. 6th, 2014|06:27 pm] |
Darbā smaga, gandrīz visu apturoša problēma - nav ūdens. Baigā skāde, jo aplam daudzas iekārtas jādzesē ar ūdeni, vieglais vakuumiņš joprojām tiek dabūts ar ūdensstrūklas sūkņu palīdzību (un nekāda vaina, ja nevajag neko dziļāku par kādiem 20 mbar), ledus mašīna arī ir no ūdens atkarīga, utt, utjpr.
"Vai, tad jau es nevarēšu to reakciju šodien veikt, nav jau ūdens, bet tur vajag dzesinātāju..."
Par laimi - ir alternatīva, tieši šādiem gadījumiem. Agregāts, kas noslēgtā kontūrā dzen ūdeni, un nodzesē šo līdz kādai vien temperatūrai nepieciešams (nu, saprāta robežās). Iekārta kā radīta reakcijai, kur nekas, NEKAS sarežģīts nav jādara, tikai jāpiegāna šķīdinātājs ar reaģentiem, un tas pasākums jāvāra vairākas stundas.
"Vai, nu nezinu, es varbūt labāk pagaidīšu, ja nu ūdens uzradīsies..."
Nācās pagaidīt nedaudz mazāk, tikai līdz tam, kamēr es noriju visus tos nelāgos vārdus, kas man mazliet lauzās ārā, izdzirdot šo ierosinājumu. Visai īgni paskaidroju, ka ja reiz ir tāda iekārta, tad nav ko gaidīt, tonī, kam būtu jāliek saprast, ka man ir fundamentāli piegriezusies šitā čakarēšanās.
Būtu ļāvis "pagaidīt, ja nu ūdens uzradīsies", tad, iespējams, arī rīt vēl nebūtu sākta tā reakcija.
M, un tā iepriekšējā reakcija, kuru var pabeigt divās dienās, un vienā, ja nopietnāk iespringst, neprasīja vis kolēģim trīs dienas. Rīt būs piektā, un man nav ne mazākās pārliecības, ka tā būs pēdējā.
Paredzu, ka drīzumā eksplodēšu. |
|
|