| Sapnis vakardienas naktī |
[May. 7th, 2014|12:30 am] |
Mnjā, tātad:
Es atrados mežā. Kopā ar kaut kādu personāžu, kuru nekad agrāk neesmu redzējis, taču zināju, ka viņš pārstāv Eiropu. Eiropas Savienību. Visu to būšanu. Būtībā, personifikācija. Kā jau sapņa realitātē, es to vienkārši zināju, un pieņēmu kā pašsaprotamu faktu.
Zināju arī, ka man un šim personāžam kopīgi jāizdomā, kādas sankcijas būtu izvirzāmas Krievijai. Tas mums padevās ellīgi ātri - Eiropas kungam (vai varbūt jaunskungam) bija miskastes maiss, pilns ar lietām, kas jānodod Krievijai. Kaut kas iekšā (tajā iekšā, kas sapnī mēdz būt visai skaļa un viennozīmīgi uztverama) man teica, ka tā ir nauda, bet nu sapņa laikā maiss tā arī netika atvērts, tā kā pilnīgi drošs nevaru būt. Tad nu izdomājām viltīgu plānu, kas vārdos tika formulēts apmēram tā: "Eeeeu, a davai, sametam tam maisam virsū melnzemi?" Domāts - darīts. Maisam virsū - melnzeme, un tāds tas maiss tika arī nodots Krievijai. Krievija šajā sapnī arī bija vienas personas formā. Šo formu pieņēma Krievijas ārlietu ministrs, ja nemaldos. Nu, tas onkulis, kurš redzams interneta bildēs visādos ziņu portālos, kad Krievija kaut ko publiski izsakās (tas onkulis, kurš nav ne Putins, ne Medvedevs, nedz arī Krievijas vēstnieks Latvijā). Sekoja daudzas dažādas sejas izteiksmes Krievijas kunga izpildījumā, kas visas kā viena pauda vilšanos un kāri atspēlēties. Atspēlēšanās izpaudās tādējādi, ka viņš strauji devās pie tuvējās komposta kaudzes (kurā mežā gan tādas nav), noplūca latvāni (arī ierasta meža/komposta kaudžu atribūtika), ar vienu kustību notrauca tā ziedkopu un saplacināja stublāju. Tas tūlīt pat tika izmantots, lai klapētu kā mani, tā Eiropas kungu. Skaņa latvāņa stublājam bija kā pātagai. Viena netrāpīta sitiena laikā pamanījos Krievijas kungam šo improvizēto pātagu atņemt, un cirst pretī. Kā jau parasti sapņos, arī šoreiz biju šaušalīgi nekompetents vardarbības jomā - lai vai kā censtos, likās, ka mani sitieni viņam absolūti neko nenodara. Vismaz fiziski - pēc pāris maniem mēģinājumiem Krievijas kungam ko nodarīt, viņš pēkšņi metās pie iepriekšminētās komposta kaudzes, un sāka bērt sev virsū kompostu. Šajā brīdī ieradās vēl kāds kungs, par kuru uzreiz zināju, ka tas ir Eiropas kunga paziņa. Šis vīrs bija atstiepis videokameru, un vēlējās iemūžināt Krievijas kunga izdarības - pēdējais bija atradis savu miskastes maisu, par kuru es jau atkal visai droši zināju, ka tas pildīts ar precēm un pakalpojumiem. Krievijas kungs no tā izvilka pudeli, skaļi nolasīja to, kas rakstīts uz pudeles etiķetes - acīmredzot, pudelē bija 65% metānsulfoskābe - tad lepni paziņoja, ka tādu mēs nekur citur nedabūsim, un svieda ar to aptuvenā mūsu virzienā. Pudele mums netrāpījusi nokrita zemē, saplīsa, un nedaudz apskādēja mežu, kā jau no metānsulfoskābes varētu gaidīt. Kungs ar kameru sāka izvēlēties labāko rakursu un vietu kameras statīvam, un tad es pamodos.
Uzreiz pēc pamošanās sapratu, ka sapnis ir bijis gana īpatnējs un interesants, tādēļ atsaucu to sev atmiņā no sākuma līdz galam. Man tā allaž bijis - ja uzreiz pēc pamošanās "pārtinu" atmiņā to, ko esmu redzējis sapnī, spēju to atcerēties arī vēlāk. Ja ne, tad pietiek ar pāris stundām, lai sapnis no atmiņas būtu pilnībā pagaisis.
Man šad un tad uznāk savādi sapņi, taču šis laikam ir dīvainākais pēdējā gada laikā apmēram, tādēļ izlēmu padalīties. |
|
|