Neparedzēta reakcija - July 12th, 2013 [entries|archive|friends|userinfo]
kjiimikjis

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

July 12th, 2013

Reklāma! [Jul. 12th, 2013|12:52 pm]
Klejojumi pa intertīmekļa ārēm noveda līdz kādai šmigas reklāmai. Tā mani ieinteresēja, jo, pirmkārt, bildīte/links uz vienu no reklāmas video rullīšiem attēloja imitētas (jo vēl ne reizes neesmu redzējis reklāmu, kurā attēlotie ķīmijas laboratorijas apstākļi būtu gana tuvi tam, ko varētu redzēt reālā laboratorijā - pat ja runa ir par laboratorijas aprīkojuma reklāmām) laboratorijas tematiku. Nu, un otrkārt, konkrētais rullītis solīja atbildi uz jautājumu, kurš man līdz tam gan nebija pat ienācis prātā, bet tomēr kļuva aktuāls, līdzko ieraudzīju jauno terminu: "What is Tristillation?" (latviskojot sanāktu... trestilācija? Tristilācija? Nu, labi, nav svarīgi)

Te nu ir tas video

Pirmā attēlotās vides atšķirība no īstas laboratorijas - neiedomājami sterilā vide. Cilvēka darbība atstāj pēdas, laboratorijas gadījumā - dažādus pleķus, netīrus vai vismaz kaut kur novietotus un aizmirstus traukus, pierakstus, gan uz papīra, gan dažādām virsmām, vienvārdsakot - lielāku vai mazāku bardaku. Arī absolūti baltas sienas, galdus, u.c. virsmas reālās laboratorijās var nemeklēt - gadu gaitā ir noskaidrojies, ka tas ir visai nepraktiski, turklāt, ja vien sienas nav noklātas ar flīzēm vai kādu tikpat absorbētnespējīgu materiālu - ārkārtīgi īslaicīgi. Bet tas tā, reklāmās laboratorijas allaž tiek attēlota tieši šādi.

Otra atšķirība - visi šķīdumi, kas traukos redzami, ir bezkrāsaini. Reta parādība - starp citu, arī reklāmās. Biežāk tiek rādīti kadri ar visvisādiem spilgtas krāsas šķidrumiem, kuri, visticamāk, iegūti, ar spirtu vai acetonu izskalojot krāsu no košākajiem pieejamajiem marķieriem. Patiesība ir kaut kur pa vidu - laboratorijā parasti redzamas dažādas krāsas, bet atskaitot retus izņēmumus, tās parasti nav sevišķi spilgtas. Un tādu laboratorijas ikdienu, kā "tumšs, nenosakāmas krāsas šķidrums, kurā nogrimusi brūna, lipīga draņķība" reklāmas nez kādēļ neattēlo vispār.

Ievēroju jau pirmo lietu, kas man diez ko nepatika - redzamais laboratorijas aprīkojums savienots ar silikona šļaukām uz labu laimi. Īsā rādīšanas laika un rakursa dēļ nevaru to apgalvot droši, bet izskatās, ka pirmās ainiņas labajā malā redzama avārija tapšanas brīdī - tiek karsēta noslēgta sistēma. Kreisajā pusē, rādās, destilāts (vai trestilāts?) tiek uzkrāts dalāmajā piltuvē - traukā, kas paredzēts pilnīgi citiem mērķiem. Atzīšos, sasmējos pie astotās sekundes, kad tiek parādīts laboratorijas trauks ar uzrakstu "DISTILLATION", kurš graduēts tādās zinātnē plaši lietotās SI mērvienībās kā krūzītes... Bet tad man smiekli pārgāja.

Destilācija, izrādās, sašķeļ kaut kādu molekulu par etanolu un ūdeni (kurus reklāmā pie tam atļaujas nosaukt par elementiem!). Nu, ok, es vēl spēju saprast, kā kāds varēja saņemties un uzzīmēt to ķecerīgo molekulu, kas tiek sašķelta - galu galā, cilvēkiem patīk visādi ar stienīšiem savienoti bumbuļi, kas kaut ko dara (atceros bērnībā redzētās veļas pulveru reklāmas), un nav svarīgi, ka tas attēlotais mistiskais veidojums, ja vispār spēj pastāvēt, tad nemūžam ne normālos apstākļos. Bet šitā apmelot destilāciju? Tas tomēr ir fizikāls process, kur tiek izmantota parādība, ka karsējot vielu maisījumu ar noteiktu sastāvu var iegūt tvaiku ar citu sastāvu - no maisījumā esošām vielām gaistošākā iztvaikos vieglāk, un tās arī tvaikā būs proporcionāli vairāk, nekā mazāk gaistošās. Savukārt šo tvaiku atdzesējot, tas kondensējas, un iegūtajam šķidrajam maisījumam sastāvs būs tāds pats, kā tvaikam, no kura tas radies. Un viss. Nekādas ķīmiskas pārvērtības tur nenotiek (pēc definīcijas, vismaz; praksē gadās, ka destilācijas laikā ar kādu vielu notiek ķīmiskas pārmaiņas, parasti karsēšanas rezultātā, bet tādā gadījumā tas ir atsevišķs, ar destilācijas teoriju nesaistīts process).

Nu, un tre(i)stilācija? Izrādās, tā no spirta un ūdens izdzemdina (pie kam, neizmantojot nevienu pašu šo vielu struktūrā esošo atomu) kaut kādu savienojumu ar formulu ???????, kas, spriežot pēc tā modeli veidojošo bumbuļu izvietojuma un stienīšu skaita, varētu būt ūdeņraža peroksīds, piemēram. Un šitenais mistiskais veidojums arī esot tas, kas padara attiecīgo šmigu par cilvēcei labāko zināmo tekilu.

Atzīšos, tā nu ir visai reta parādība - alkoholisks dzēriens, kurš uzdzen man vieglu nelabumu, vēl pirms esmu to pagaršojis vai kaut vai nonācis tā tuvumā. Šim brīnumam tas ir izdevies. Protams, nevajag uztvert šeit rakstīto pārlieku nopietni - galu galā, diez vai kāds uzskata alkoholisko dzērienu reklāmas par populārzinātnisku raidījumu, un noskatoties šo reklāmu ir gana skaidrs, ka tas nav vis krāpšanas mēģinājums, bet centiens meklēt jaunu radošu pieeju cilvēku motivēšanai dzert tieši šo konkrēto izstrādājumu. Un tomēr, tik fundamentālu muļķību (par manai sirdij aplam tuvu tēmu, pie tam) iekļaušana reklāmā mani drīzāk atbaida. Būtu nu palikuši pie vecās, labās "ja dzersi šito, tad kļūsi gaužām populārs un iekārojams pretējā dzimuma acīs" reklāmu receptes.
link1 comment|post comment

navigation
[ viewing | July 12th, 2013 ]
[ go | Previous Day|Next Day ]