Iekš pasaules
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Sunday, July 22nd, 2012
| Time |
Event |
| 10:45p |
grāmata
Pirmīt, īsi pirms braukšanas uz Rīgu, pēkšņi uznāca apjausma, ka jāatrod grāmatplauktā Viljama Fjennesa "Sniega zosis" (William Fiennes "The Snow Geese"). Un tas nozīmē tikai vienu - ir uznākušas kaut kādas mistiskas skumjas. Mistiskas, jo konkrēta iemesla nav. Droši vien tipiskā situācija ar cilvēkiem, kas pārāk daudz domā (un neiet runa par kādu izsmalcinātu domāšanu, kas liek pasaulei mainīties; tā ir domāšana kā process, kas reizēm mēdz būt drusku kaitīgs).
Nu jā, tā man ar šo grāmatu ir. Atceros, ka iepriekš to lasīju laikā, kad pats biju visnotaļ depresīvā posmā iestrēdzis, līdz ar to daudz ko grāmatā saasinātāk uztvēru. Lasījās arī ilgi un lēni toreiz.
Tagad, savukārt, drīzāk man ir vēlme lasīt to skumju un ilgu dēļ. Nav tā smaguma, kas toreiz. Ilgas gan tādas jokainas, jo nezinu, pēc kā ilgojos.
Jā, un vispār es piefiksēju, ka grāmatas lasu tā, ka atmiņā paliek sajūtas, ne sižets. To es mēdzu diezgan ātri parasti aizmirst.
Current Music: sting - every breath you take | | 11:28p |
sarkanas mājas un labs asfalts
Vakar sanāca pabūt Rally Estonia, kas norisinājās Otepē apkārtnē. Es pieņemu, ka būtu drusku skumis par nebūšanu Positivusā (studentiski finansiālu iemeslu dēļ), bet tā kā dzīve radīja šo tehnisko alternatīvu muzikālajai baudai, tad pieņēmu to ar lielu prieku.
Vispār kaut kā velk uz ziemeļiem, jau otro reizi pie igauņiem šovasar sanāca pabūt. Un vispār - labprāt aizbrauktu arī trešo un ceturto reizi vēl! Kāpēc? Atkal jau sajūta (vecais stāsts ar grāmatām; un vispār liekas, ka pēdējā laikā to vien daru, kā cenšos ķert labās sajūtas, kas pēc tam palīdz dzīvot pārējos brīžos).
Nezinu gan, kā ar to lēnumu, bet miers gan tur ir raksturīgs. Bet ne tāds garlaicīgais un mietpilsoniskais miers. Tāds.. Eh, aprobežošos ar tekstu - visnotaļ foršs miers.
Bija interesants moments īsi pēc robežas šķēršošanas. Stresainie latvieši (tātad, mēs), protams, nespēj mierīgi ripināties ar 90 km/h. Tad nu pretīm braucošā policijas ekipāža sabiedēja mūs drusku (īpaši brīdī, kad atpakaļskata spoguļos ieraudzīju, ka šie aiz mums uzreiz griež riņķī un sāk sekot; likās ka nu jau būs Latvijai tipiskā "vadītāj, davai ka tūlīt stājies ceļa malā" bākuguņu pavadībā; bet nekas tāds nenotika). Tā nu šie labu gabalu, ieturot distanci, brauca aiz mums līdz kādai mazpilsētai, kurā laikam saprata, ka mēs turpmāk būsim drusku paklausīgāki. Nu re, atkal pa mierīgo viss sanāca.
Jā, un es, nu jau samērā pieredzējis visu iespējamo Latvijas rallija posmu apmeklētājs, varu teikt, ka ziemeļu brāļi spēj tādu pasākumu uzorganizēt kādu pakāpienu augstākā līmenī, kā mūsējie (un Latvijā tiešām tas notiek labā līmenī). Tādas, lūk, tās lietiņas (es pat apzinos, ka šo visu nav iespējams īsti interesanti aprakstīt, bet gribējās drusku piefiksēt).
Un kad man būs labs velo un arī kompānija, tad noteikti sasparošos kādam garākam braucienam pa Igauniju, jo par pedāļu minējiem tur tiek daudz, daudz vairāk piedomāts.
Current Music: new radicals - you get what you give |
|