|
[18 Dec 2017|06:13pm] |
|
Tāda rezumējoša gada nogales sajūta, ka nu jau pa burbuli aiziet it visās dzīves jomās, pat tajās, kas kādu brīdi bija šķitušas itin cerīgas. Ja kādu brīdi atpakaļ vēl šķita, ka paša neizdarība vien, tad tagad jau mazliet lavīnas sajūta, ka neveicas it visur, kur vien ir jelkāda iespēja nepaveikties, un es pats to šobrīd kontrolēt gluži vienkārši nespēju
|
|
|
[07 Dec 2017|09:36pm] |
|
baigimugursāp
|
|
|
[29 Oct 2017|09:21pm] |
|
un ko ar to visu iesākt?
|
|
|
[29 Oct 2017|09:00pm] |
|
fakakfak
|
|
|
[16 Sep 2017|11:41pm] |
Sagurums, sagurums, sagurums
Par daudz komunikācijas, es tā nemāku
|
|
|
[09 Feb 2017|11:57pm] |
|
Nav priecīgi. Tāda skābekļa piegriešanas sajūta. Bet es neredzu citu iespēju. Man vajag justies brīvam
|
|
|
[26 Dec 2016|04:29am] |
|
Tas nelāgais stāvoklis, kad sagurums un nejēgā nāk miegs, bet ir skaidrs, ka aizmigt neizdosies
|
|
|
[25 Dec 2016|11:43pm] |
|
Man patīk redzēt kā krēslai iestājoties vārnu bars sāk plivināties šurp-turp, tas ne tikai labi izskatās uz ūdens un debess fona un rada mazliet sireālu noskaņu skatam pa logu, kad laižas tieši pār jumtu, bet kaut kādā mērā tas ir mierinoši, šķiet, ka pasaule pastāv ārpus manis, un tai pasaulei nav ne vainas.
|
|
|
[15 Dec 2016|08:14pm] |
|
Viss ir ļoti nepareizi
|
|
|
[05 Dec 2016|05:07pm] |
|
Viss jau labi, bez ciešanām un sūdiem jau nevar saprast, kas ir kas. Bet šo visu vajadzēja vismaz kādus 10 gadus ātrāk.
|
|
|
[01 Dec 2016|02:15am] |
|
Viens mazliet salauza, otrs mazliet salīmēja. Abi bija vajadzīgi. Abiem paldies.
|
|
|
[25 Nov 2016|02:40am] |
|
Maz ko vairs atceros, viss diezgan tāls un svešs un ne par mani
|
|
|
[24 Nov 2016|11:17am] |
Es biju domājusi, ka vismaz paliku par labāku cilvēku. Šobrīd šķiet, ka meklējot sevi, mēģinot nokratīt visas svešās patiesības, kas gadu gaitā man pielipinātas un pielipušas, esmu palikusi par sliktāku cilvēku, izmantojt citus cilvēkus sevis meklējumos.
Bet neko nedaru apzināti, neko nedaru, manipulējot ar citiem, vienkārši mēģinu nebaidīties būt es pati
|
|
|
[12 Nov 2016|01:05pm] |
|
Nesaprotams skumjums iekšā, lielāks par pašu Ķērpi.
|
|
|
[04 Nov 2016|02:21am] |
|
Nemierrrrrrrrs un bezmiegs ir atpakaļ
|
|
|
[03 Nov 2016|04:24pm] |
|
Ai.
|
|
|
[30 Oct 2016|04:33pm] |
|
Iekšā nekādas sajūtas par lietu notikšanu. Vien liela vēlme tikt no tā visa vaļā. Haltūras, kas apēd laiku, pēc sevis atstājot vien pārgurumu un joprojām tukšu maku. Darbu izlikšana kaut kur, kaut kāpēc, kas droši vien ir vajadzīgi, jo ar kaut ko ir jāsāk, bet kam šajā brīdī īsti jēga nav redzama, bet prasa enerģiju un līdzekļus. Nav vairs iekšā kaut kāda bērna degsme mesties visur iekšā.
|
|
|
[29 Oct 2016|02:34pm] |
Šobrīd manī dzīvo nenormāla baiļu sajūta. No nākotnes, no savas nepiemērotības dzīvei, no finanšu līdzekļu neesamības, no bezgalīgas garlaicības, arī no vientulības. Bet tās nav loģiskas bailes, apziņa, ka viss ir dirsā. Tās ir kkādas neracionālas bailes, kā šausmu filmās mirklis pirms, kad jau sāk skanēt attiecīga mūzika un viss liecina, ka tūlīt, tūlīt. Un katru rītu, tiklīdz mostos, šī sajūta ir pirmā, kas iesit pa galvu. Sākās tas no nejaušas pamošanās naktī, kad visi mākslīgie trokšņi, ar kuriem cenšos aizstāt domas galvā, bija izbeigušies, lielais dators iemidzis, mazais klēpī tāpat, es tāds pēkšņi izrauts no snaudas pa pusei vēl sapnī, bija nakts un tumšs, mašīnu satiksme vēl nesākusies un tajā klusumā modos ar sajūtu, ka jā, nekā jau nav. Un nekā arī nebūs. Vien bezgalīga garlaicība.
Un tā es turpinu ar klusām šausmām mosties katru rītu.
|
|
|
[29 Oct 2016|12:22am] |
|
No rīta likās baisa diena, tagad - viss šķiet smieklīgi. Galīgi garām. Bet smieklīgi.
|
|
|
[26 Oct 2016|10:55pm] |
|
Aktuālāks jautājums - ko darīt ar muguru, ja katrā ieelpā diezgan elpu aizraujoši iedur zem kreisās lāpstiņas
|
|