|
[12 May 2011|03:04am] |
Nu, kas tas ir, ka pat štrunta referāts nerakstās, galīgi jau smadzenes pensijā aizgājušas? Nu jau tas ir referāts, kas bija jānodod vakar. Bet takš vēl joprojām nekā man nav. Un ēst gribas. Un gulēt gribas.
Un vispār, ja jau man atzīmi velk nost par nokavēšanu, un es tā jau štruntu aiznesu, varbūt vispār nav vērts nest, jo tāpat tur nekas nesanāks. Bvē.
|
|
|
[06 May 2011|06:49pm] |
|
Man ir sajūta, ka, ja es aizietu no akadēmijas un pēc gada vai pāris atkal iestātos, tikai uz citu nodaļu, mani apcietinātu par valsts līdzekļu nelietderīgu izsaimniekošanu jeb pārāk nekaunīgu bezmaksas izglītības izmantošanu. Bet gan jau citur nevarēšu iestāties, jo būšu pārāk nīkulīgs, tā ka valsts var gulēt mirīgi
|
|
|
[03 May 2011|09:54pm] |
|
Man ir burvīgi smaržojoši mati un tas ir neaptverami, cik ļoti daudz tika nogriezts - bija pilna grīda ar matiem. Es taustu un eju skatīties, vai tik tiešām tur kaut kas vēl ir palicis, un to kaut ko vēl pie tam varētu definēt par gariem matiem
|
|
|
[03 May 2011|01:24pm] |
Tā vietā, lai mācītos, es sēžu un nervozēju, domājot par to, kāds es būšu vakarā, ja esmu pieteicies iet apgriezt matus, kas jau 3reiz ir apšņikāti un nekā daudz apgriežama tur tāpat vairs nav, bez tam šim frizierim patīk griezt.
Bet. Es īsti labi nejūtos arī savā tagadējā aziātiskajā paskatā
|
|
|
[27 Apr 2011|09:30pm] |
|
Otrā skašu diena beigta. Un man nez kāpēc iestājusies vienaldzība par to, kas un kā. Un nemaz nesaņemos strādāt ar pilnu sparu
|
|
|
[27 Apr 2011|12:42am] |
|
viena skate piebeigta, trīs vēl priekšā
|
|
|
[17 Apr 2011|12:47am] |
Ja piekusušam cilvēkam, mājās ejot, vēl jāuzklausa īgns dežurants, kas krata ar pirkstu un skrien pēc papīra,lai iebakstītu ar to pašu pirkstu punktā, kur skaidri un gaiši rakstīts, ka drīkst telpās uzkavēties līdz 20:00, tad piekusušie cilvēki pārrāpjas pār žogu.
Bet tam žogam bja piestutēts liels putuplasta gabals un izlauzts viens pīķis. Laikam jau mēs ne pirmie tur rāpāmies.
Un. Hā. Tur vēl palika daudz gaišu logu. Aizliegt pirms skatēm strādāt pa naktīm ir cīņa ar vējdzirnavām. Un nevajadzīga cīņa, manuprāt.
|
|
|
[05 Apr 2011|12:50am] |
|
Kā jūtas kokteiļu mācībprocesa rezultāta likvidētājs, es uzzināšu rīt. Nez, kāds alkohols manī nav?
|
|
| sev II |
[23 Mar 2011|08:42pm] |
Un, pamparam, kas man ir tagad?
Nepilnas 3 nedēļas līdz ceplim, kas man ir? Hahā - nekā man nav. Un es pat vēl nezinu, kā man nav, jo man nav ne jausmas, ko taisīt.
Mēnesis līdz skatēm - veidošana nav iesākta, zīmēšanā žēlīgi, vienīgi gleznošanā ir labāka situācija
Saņemies takš, Ķērpi!
|
|
| sev |
[23 Mar 2011|07:04pm] |
Hahā, Ķērpi, kāds tad nu mums bija tas pagājušais semestris, ko?
Nedēļa līdz skatēm un sūdīgi iesākti 2 gleznojumi, specialitātē viena kopija, savs uzdevums neiesākts, c daļas priekšmeti - neiesākti, veidošanā ieasākta 1 galva no divām, zīmēšanā, nu kaut kas, bet ne pietiekami mierīgam prātam.
Un tad - pirmdienā sākas skates, ir 4 sūdīgi iesākti gleznojumi, veidošanā divas iesāktas galvas, zīmēšanā, kas nu ir, tas ir, nodaļai - gatava nekā.
Un ir izmisums.
Un tad svētdienas vakarā jau piekusušam gājiens uz akadēmiju, mazs mierinājums un atžirgšana, ieraugot tos gaišos logus (apziņa, ka tur pilns ar tādiem pašiem kā es, ir diezgan uzmundinoša), un tad visu nakti viedošana, veidošana, un tad uzreiz apgleznošana un glazēšana, un negulēts jau 30 h, un tad auļošana mājās un gleznošana, gleznošana. Tad vesela stunda miega. Tad auļošana uz akadēmiju un nenožuvušu darbu izlikšana.
Un izmisums.
Un tad mājās zīmēšana un planšete. Un kādas 2 h miega. Un tad akadēmija un planšete un auļošana pa Rīgu, un savu darbu ieraudzīšana un izlikšana. Un tad mājās. Skiču planšetes taisīšana. Protams, ka tās skices ne jau semestra laikā tapušas. Un tad pamosties ar zīmuli rokās un saprast, ka ne tikai nekas nav sazīmēts, bet takš arī gandrīz jau pati skate nogulēta.
Un tad - viss ir beidzies, viss beidzies labi, atzīmes neticamas, Ķērpis laimīgs.
Bet tas izmisums, tas bija baiss. Un 5 dienās kopā gulēt 6 h arī mazliet par maz :D
|
|
|
[17 Mar 2011|04:01pm] |
Atkal klāt periods, kad nogurums ir 24 h diennaktī. Un nogurums ir tāds, ka viss ir grūti - elpot, rokas pacelt, domāt, zīmuli noturēt, viss ir grūti. Un klāt arī mana vecā depresīvā jušana. Vēl nedēļa šitādam - un tad jau būšu arī nesmuks, resns, netalantīgs un dumjš, kurš nevienam nepatīk un krīt uz nerviem.
Un atkal es nepamanīju - kas bija pirmais - bezspēks vai depresīvais noskaņojums.
Un vēl joprojām nesaprotu - bezspēks dēļ beša vai besis dēļ bezspēka.
Un atkal nekam nav jēgas. Un smiekls aizmirsies. Un viss ir grūti un neiespējami
|
|
|
[08 Mar 2011|09:11pm] |
17.trolejbuss bez bomža laikam ir kā cafe latte bez putiņām. Nav tas, tā teikt.
Un tā nu tu, cilvēks, nopīkstinājis biļeti, sēdi un ciet visu ceļu. Un viss trolejbuss cieš.
Bet tas priecīgs sēž pašā trolejbusa vidū un smird uz nebēdu!
|
|
|
[06 Mar 2011|07:37pm] |
1) Biškuc kādu laiku iekoncentrēšanās uz gleznošanu pamatīgi samiglo acis, un tas nu man nepatīk, nepatīk. Nav taču nekāds datorekrāns. Kas ar tām acīm
2) Ar gleznošanu man toč ir problēmas, kuras pat nezinu, kā risināt. Jo akadēmijā jau nemāca, bet tur, kur agrāk gāju, tur jau cienījamais mākslinieks tāds diezgan paslims, arī nezinu, vai variants, bet varbūt jāmēģina būs.
|
|
|
[03 Mar 2011|04:29pm] |
Ja Krievijā runās, ka LMA zems līmenis un sūdīgi zīmē, tad atzīstos jau laicīgi - es vainīga :D Nu, traki, nu. Kāpēc nevar ierasties filmēt, kad gleznotāji rāda klasi? Nne, ierodas ar savu kameru, kad mēs tur divas no ne-zīmētāju nodaļām vientulīgas vien ieradušās. Vai tad citās telpās nekas nenotika? Un tā nu es biju aizjozis, jo poza pēdējo dienu (kaut kā aukstumam ierodoties, es sasalu un sāku kavēt zīmēšanas), lai kaut ko fiksi un ātri pabeigtu. Beeet, kurš gan var ko fiksi un ātri pabeigt, ja viņu visu laiku filmē? Un stāv aiz muguras un filmē. Nu nē, nav man tāds līmenis kā filmās, kad rāda, kad zīmējums tā ātri un skaisti, un secīgi uztop. Un tā gandrīz visu nodarbību. Un vēl pajautāja, vai negribu parunāt. Bet es ātri un veikli aizsūtīju otras meitenes virzienā :D
Un tā nu varbūt kaut kad kādā Krievijas kanālā būs redzams, kā es nemāku zīmēt :D
Nu, šis ir vēl trakāk kā savu tjipa plakātu Delfos ieraudzīt
|
|
|
[28 Feb 2011|09:59pm] |
|
hohoho, diezgan smieklīgi vakar vakarā uzšņāpt tautumeitu un cirvi un šodien to ieraudzīt visur citur :DDDDD
|
|
|
[25 Feb 2011|06:14pm] |
Hāā, vakar ieliktā pagaidu blombe ir kaut kur pazudusi, baranciņas, bļ..
Cerams nav pārāk indīga
|
|
|
[22 Feb 2011|10:00pm] |
Es laikam esmu no tiem, kam bail no pūļa. Mistika vien ir, ka nez kāpēc šīs bailes, nepatika, vai kas nu tas ir, nedarbojas mataino lopu pūlī. Tur es jūtos visnotaļ komfortabli, ja vien tas pūlis netuvojas jau skaitlim 70 000.
Jo cita izkaidrojuma tam, ka šogad LMA karnevāls man patika labāk kā pagāšgad, man nav, kā tas, ka mazāk apmeklēts. Jo visās telpās un ne-telpās tāpat skanēja vien klubu mūzika. Var jau būt, ka kāds zinātājs man varētu, pie krūts sitot, stāstīt, cik ļoti tur viss atšķirīgs un dažāds, es to nedzirdu, man viss šķiet tāds Essential. Nu, izņemot to gala skabūzīti, kur metālisko daļu es kaut kā pamanījos palaist garām. Kā arī citās reizēs es tur ieklīdu kaut kādos nepareizajos brīžos.
Tā jau no klausāmā bija vien Kazanovas orķestris, kas attaisnoja manas cerības, bet kura lielāko spēlēšanas laiku nokavēju, jo čaklākā tautas daļa ar tērpiem nespēja vien beigt pieslīpēt savu vizuālo tēlu :D
Un uz skatuves vispār nekā nebija, vien zeķbikšotie jaunēkļi kādu jautrību radīja.
Bet pasākums man šķita visnotaļ mīlīgs un es negarlaikojos kā pagāšgad.
Nu, var jau būt, ka arī aci priecēja krāšņāki tērpi kā pērnajā gadā. Lai gan bildēs šamie izskatās krāšņāki, dzīvajā, pa pustumsu kuļoties, man tik krāšņi neizskatījās kā dažā foto tagad.
|
|
|
[22 Feb 2011|09:59pm] |
|
Vai es jau teicu, cik ļoti man apnikusi ziema un salšana? :D
|
|
|
[21 Feb 2011|11:56am] |
Tas ir nežēlīgi, nežēlīgi. Nevajag aukstumu. Nu, lūdzu! Es jau otro nedēļu bastoju zīmēšanu, es neko negribu, man nekas neinteresē. Un ļoti iespējams, ka pagāšgad man nebija dziļa depresija, bet vienkārši bija AUKSTUMS. Es nedzīvoju aukstā laikā. Es pat neeksistēju. Es gribu iziet ārā un nemirt nost. Es gribu pavasri gaisā. Es gribu uzvilkt ko normālu mugurā, nevis štukot, kā lai uzvelk 4 džemperus un pēc kaut kā vēl izskatās. Un nieks ar to izskatu. Ar 4 džemperiem mugurā es jūtos tik kustīgs un dzīvelīgs kā mūmija. Un ilgstoši tā jūtoties, es arī palieku tik dzīvelīgs kā mūmija. Es gribu iziet no akadēmijas un spēt aiziet uz veikalu pāc terpentīna, nevis zem deguna vaimanājot skriet uz transportu un raudāt par to, ka šis nenāk un turpināt iztikt bez terpentīna. Es gibu pauzē iziet ārā parkā un saulē sēžot iedzert kafiju.
Vācies takš vienreiz prom, stulbā ziema! Nu, cik var! Tu jau pagāšgad mani piebeidzi!
|
|
|
[16 Feb 2011|06:59pm] |
|
Veselība it kā palika labāka, enerģijas un dzīvesprieka kļuva vairāk, likās - nu tik viss būs un būs labi. Un tad atnāca aukstums, un es paliku par nosalušu un nokaltušu katusu loga rūtī. Ja viņš vēl te uzkavēsies, no mana dzīvesprieka nepaliks nekā, kam atkopties
|
|