|
[15 Feb 2011|07:51pm] |
Hohoho! No 3 cilvēkiem, kam ir piešķirtas stipendijas, kāds ir arī bez trūcīgā statusa (es jau gan nesaku, ka nav gana trūcīgs). Un drīkst trīsreiz minēt, kurš tas ir! :D
Tāds nebijis teicamnieka brīnumgadījums būtu šodien jāatzīmē, diez vai kādreiz tā vairs gadīsies :D
|
|
|
[11 Feb 2011|01:20am] |
Pusnakts zobārsts nav forši. Un ir sāpīgs. Un tādas tagad man būs daudzas pusnakts ceturtdienas.
Un par ko man gribas kliegt, kliegt, kliegt, ir tas, ka pie iepriekšējā ārsta es gadā 2 reizes gāju stāstīt savu sāpi un tā vairāk kā divus gadus. Un 1) tas bija laiks, kad strādāju, man bija polise un vēl neapmaksātu summu būtu varējusi VID iesniegt, 2) katru reizi, kad gāju stāstīt savu sāpi, man kaut kas tika aizšpaktelēts, par ko samaksāts 20 Ls, un tā 4 reizes vismaz.
Un tagad esmu students, bezdarbnieks un bez zobiem.
Nu, kāpēc man tik ļoti visu laiku neiet ar ārstiem?
|
|
|
[10 Feb 2011|07:33pm] |
|
Ir auksti un sagurums, kas gāž no kājām (nez kāpēc? jo nekādi kalni nav gāzti). Gribas karstu vannu un zem segas. Bet nē - pusnakts zobārsts sarunāts, sasodīts
|
|
|
[07 Feb 2011|11:37pm] |
Tā sagribējās kalnus, sauli, sniegu un sniegadēli. Es taču pat šo vai pagājušo nakti sapņos snovbordojos pa pūderi. Kritu gan daudz un rakos ārā no sniega. Bet nu tik tiešām 2 gadus gadus netikt uz kalniem ir par daudz. Bet šoreiz jau sanāks 3 gadi.
Kad tagad uzspīd saule un ir plusi, tad ārā skatoties uz kūstošo sniegu man sajūtas nevis par Latvijas pavasari, bet par Alpiem, kad vakarā ej mājās un lejā silts un saule, un tāds piekusis, jaku vaļā atrāvis, velies uz mājvietu, lācīgs un neveikls, dēli knapi nesdams, bet tāds laimīgs
|
|
|
[04 Feb 2011|04:13pm] |
Trolejbusā braucot pazvanīja aptauju veicēji. Būtu jau sūtījusi 3 mājas tālāk, takš tēma par alu. Un galu galā par alu man ir ko teikt. Nez ko nodomāja apkārtējie, dzirdot sarunas fragmentus: tērvetes. užavas, tērvetes, valmiermuižas, piebalgas, brengulis. tērvetes un užavas. nu jā, dzirdēti visi. no šiem ziemas nav dzirdēts. nu, no šiem vanags un apinītis dzirdēts... utt. tāda visnotaļ saturīga saruna
Un intervētāja: es jums saukšu alus šķirnes, jūs sakiet, kuras zināt, nē labāk jau sakiet, kuras nezināt
|
|
|
[02 Feb 2011|02:19am] |
|
Kaut kādas stulbas galvassāpes, kas guļot paliek trakākas. Kā lai sadūšojas aiziet gulēt?
|
|
|
[01 Feb 2011|10:24pm] |
No vienas puses friezieris, kas apgriež normāli, mati un es izskatās labāk, bet neviens pat nepamana, ka esmu bijusi pie friziera. Kas arī nav nepieciešams, protams. Un ir lēts.
Bet, pēc 2-3 mēnešiem jau atkal prasīsies frizieris.
No otras puses frizieris, 3, 4 reizes dārgāks, kas apgriež daudz neskatoties un matus netaupot. Ja saku, ka gribu, lai gari paliek, nav problēmu, man tiek atstāti 10 gari mati un pārējie tiek apcirpti. Un no rītiem lielāks laika patēriņš, domājot, kur lai liek to jokaino jožiku, kas pakausī uzradies. Toties kaut kas cits. Un apgriezts tā, ka visās ataugšanas stadijās izskatās labi. Gandrīz gadu var nerādīties pie friezieriem.
Pie kā nu lai iet? Skaidrs ir tikai viens - ir jāiet, jo mati izauguši līdz uz nerviem krītošajam garumam
|
|
|
[01 Feb 2011|09:33pm] |
|
Man ir molberts! Beidzot!
|
|
|
[25 Jan 2011|04:55pm] |
Apgāju centra veikalus, kur agrāk to neatņemā piedāvājuma klāstā bija šņorinieki, takš izrādās visi tikuši no šīs preces vaļā uz neatgriešanos. Toties ieviesuši stūri ar gumijniekiem, laikam ejošāka prece tomēr.
Nu, nekas, māsa ziņoja, kur ir, bet šodien sākās sniegi un vēji, aizies citudienu.
Tā jau nekas, garie vēl ejami, bet garie ar biksēm neder, bet svārkos mazliet salst stilbi, un es vispār svārkos neesmu nekur gājusi simts gadus. Bet nekas, jau pieradu. Lai arī izskatos pēc pusaudža, tomēr varbūt pat vairāk jūtos kā es.
Bet, kas trakākais, pārbaudot konta stāvokli, izrādījās, ka tas ir iztukšīts stāvoklis.
Kas nozīmē, ka nebūs man te akadēmijā macīties, bet būtu tā kā gandrīz vai jāņem akadēmiskais un gadu kaut kur jāstrādā. Tikai tāds sīkums - ko un kur lai strādā.
Un jautājums, mēģināt vēlreiz bezcerīgo apli pa ārstiem, vai izsliet muguru un nolemt, ka skaitīšos vesels un miers, laikam ar šo arī ir atbildēts. Būs vien jābūt veselam
|
|
|
[24 Jan 2011|11:44am] |
Mana dīvainā veselība atkal izdomāja taisīt jociņus. Savā 10 dienu brīvdienām uz beigu pusi ejot, es pēkšņi jutu pārmaiņas savā ērkšķrozes gara-stāvoklī. Man tā kā kļuva par 10 kg vieglāka galva, tā kā žiperīgāks skats uz dzīvi, vakaros bija bezmiegs (ha, droši vien retais spēj iztēloties, kāda laime ir bezmiegs!) un kas galvenais - parādījās sapņi! Sapņi man nav bijuši, oi, cik sen, gadiem.
Un tā nu sapņoju garo sapni, ka pie manis dzīvoklī nez kāpēc pārnakšņo tie ceļotāji, kas ar riteņiem un laivām, un visvisādīgi un visur ceļo un kādus es nevienu nemaz nepazīstu. Un viņi ir nupat atgriezušies no kāda ceļojuma un tajā ceļojumā tikuši pie kaut kāda nu īpaši žāvētā speķa. Izgulējušies tie ceļotāji kaut kur aiziet, mantas atstājot pie manis. Un es pagaršoju to speķi. Un tāds garšīgs tas speķis. Un es vienu šķēlīti. Un tad otru. Un vēl vienu. Kamēr beigās tāds mazs tas pārpalikušais gabals ir palicis. Un tad es sirdsapziņā mokoties mostos. Un pie velna to speķi, es laimīgs, ka bija sapnis, lai vai kāds!
Un sāku mērīt temperatūru. Un nebija! Arī jau cik gadus vienmēr ir bijusi, un nu nav! Un es jau pārlaimīgs, ka lai vai kas mani te gadiem apsēdis, nu tas ir prom.
Un paiet dažas dienas. Un atkal galvā ir vate, un galva domā par sāpēšanu, un atkal ir temperatūra, un nav vairs sapņu, un nav pat bezmiega.
Un vienīgais, kas man paliek, ir tas, ka tagad es zinu, ko nozīmē justies normāli (līdz ar to vēl vairāk saprotu, ka tas, kas ar mani ir, nav normāli). Un speķa sapnis (kas, cerams, nav uz uzbarošanos un ēdelīgumu).
|
|
|
[20 Jan 2011|08:19pm] |
|
Nē, nu, kad es bastoju un sirdsapziņā cenšoties neklausīties, lūkojos pēc lasāmā cibā, tad tur tā arī stāv vientulīgi 4 ieraksti. Bet tiklīdz es beidzot aizvelkos uz akadēmiju, tad ne tikai kaudze sarakstīta, bet takš vēl jo krāšņāk sakomentēta, ka ne izlasīt tagad
|
|
|
[19 Jan 2011|01:42pm] |
āāā, vakar aizgulējos, šodien sāp galva.
neko cerīgi arī šis semestris nesākas
|
|
|
[19 Jan 2011|01:37am] |
|
Organisms kaut ko prasa apēst. Bet man nav ne jausmas, ko. Katrā ziņā laikam jau neko no tā, kas mājās atrodams. Bet visu laiku ir sajūta, ka gribas ēst, sasodīts
|
|
|
[18 Jan 2011|03:12pm] |
Ho, ho, ho. Atnesot mājās un metot kaudzē pagājušo skašu gleznojumus, es vienas stūrī ieraudzīju mazītiņu jautājumzīmīti. Varbūt arī es biju pussoļa attālumā no ieliktas atzīmes 4 par attieksmi :D Necienīgu attieksmi pret gleznošanu, jo gleznots pēdējā naktī un darbs ir nenožuvis :D
Cik labi gan, ka pietika prāta tos nenožuvušākos pielikt augšpusē un jautājumzīmes licējs neaizsniedzās līdz vietai, kur krāsa tik tiešām pašķīstu uz visām pusēm.
Bet var jau būt, ka izšķīrās atzīme. Vai arī pavisam kāds cits kādā citā bezsakarā jautājumzīmes sabakstījis.
Bet pēdējā naktī gleznot vienalga nav forši. Ko tādu nevajadzētu atkārtot
|
|
|
[18 Jan 2011|02:52pm] |
Un atkal
tumsa gaismu apēdusi, apēdusi
|
|
|
[16 Jan 2011|02:55pm] |
Kā var, neizejot no mājas, apsaldēt nieres, ir interesants jautājums.
Es jau gan nezinu, vai tās ir nieres, bet kaut kas muguras labajā pusē zem ribām itin nemaz neuzvedās labi, lai neteiktu vairāk
|
|
|
[10 Jan 2011|06:48pm] |
|
Ja tic zīlēšanai pēc iepriekš te cibā Kūmiņa ieteiktajām metodēm, izskatās, ka arī šo gadu pavadīšu slinkojot un mēģinot saņemties strādāt. Sasodīts! Cik ticami, kas galvenais! Sasodīts!
|
|
|
[10 Jan 2011|03:08pm] |
|
Man jau patiktu, ja tagad tas atkusnis visu nokausētu, vairs nesnigtu un iesāktos pavasara laiks
|
|
|
[05 Jan 2011|10:46pm] |
|
Man riebjas slimot
|
|
|
[04 Jan 2011|04:22pm] |
|
āāā, kā man riebj, ka neko nezinu un nesaprotu. Bet ar kaut ko jau jāsāk. Un droši vien jāizmanto, ja jau tiek piedāvāts. Galu galā, tad arī citreiz sapratīšu, kas ir kas. Un galu galā, man ir jāsāk kustēties un beigt baidīties. Un beigt slinkot, arī.
|
|