|
[24 Jan 2012|10:16pm] |
|
Es šodien uzvilku mēteli un jau biju pārgurusi. Kad izgāju no mājas, šalle mani žņaudza nost, kokvilnas jaka atspērusies koda ādā, mētelis, kurš plāns, bez oderes, bija smags kā no svina. Kad aizklumpačoju līdz mācībiestādei, rokas no pārguruma trīcēja kā trakas. Mājupejot nopirku puķkāpostu, kurš izrādījās smagākais puķkāposts manā mūžā, tas velna puķkāposts paņēma pēdējos manus spēkus. Tāda, lūk, cilvēka-vraka dienasgrāmata
|
|
|
[15 Jan 2012|01:41am] |
ir filmas, kurās it kā nekas nenotiek, bet man tik ļoti viņas patīk. un tas nav uzspēlēts, nu tik tiešām patīk. jo tur uz cilvēku spēlē attēls, mūzika, ritms, temps. jautājums, vai to vispār es uztveru kā filmu klasiskā izpratnē. mani nezutrauc tas, ka it kā nekas nenotiek, mani nemaz neinteresē sižets, jo tur jau svarīgi ir ne tas, kas notiek, bet kā notiek, kā pāriet cilvēks pār ekrānu. jeb apsēžas. jeb skatās. spēle ir tikai uz sajūtām. filma rada sajūtas. viss kopums spēlē uz sajūtām.
un tas ir tas iemesls, kāpēc es neesmu un nekad nebūšu mākslinieks. Es neprotu radīt sajūtas. es pat pats neradu sajūtu pārņemts, līdz ar to, loģiski, ka nekādas sajūtas arī nav ieliktas. bet ar to jau vienalga nepietiktu. vajag veselu izteiksmes līdzekļu kopumu, lai citu varētu ievest sajūtās, lai varētu radīt noskaņu. bet es to nemāku un nekad arī nemācēšu.
ar to jau gan jau visvairāk atšķiras amatnieks no mākslinieka. man ir izredzes vien uz to amatnieka pusi.
|
|
|
[09 Jan 2012|06:54pm] |
|
5dien man dažu stundu laikā uzkāpa temperatūra 39, lauza kaulus tā ka raudiens nāk, cik ļoti sāp. Es visiem dzīvajā un internetos izkliedzu savu sāpi, ka man gripa. Nu, kas cits ar kaulu laušanu un augstu temperatūru var būt? Un sāpe liela - šodien eksāmens, klapatas ar ārsta zīmēm, sesiju pagarinājumiem, nu kam to vajag? Bet 6dienas vakarā jau bija 36 ar 3. Tik kauli sāpēja kā zilumos sisti un sprands, it kā es koncī būtu pačku kratījis. Un nu šodien es visiem esmu spiesta taisnoties, kāpēc neesmu beigts un pagalam mājās ar gripu. Bet man patīk nebūt slimam ar gripu
|
|
|
[09 Jan 2012|05:14pm] |
|
Un vēl. Ar diezgan dīvainu beigu rindu kolektīvo eksāmenu mana sesija laikam ir beigusies. Nu, cerams, ka beigusies. Man nav dūšas pārbaudīt, ko tur sarakstīju. Pietiek jau, ka uz vietas gribēju Velaskesu par Van Deiku nodēvēt. Vienā jautājumā nebija ko teikt. Un nupat tik atcerejos, ka vienu aizmirsu atbildēt.
|
|
|
[09 Jan 2012|05:12pm] |
|
Gribēju pateikt, ka zārks ar nelaiķi mācību iestādē izskatās visnotaļ dīvaini
|
|
|
[21 Dec 2011|10:26pm] |
|
Tad, kad jāzīmē, mājās pēkšņi ir tikai HB, vai pat H un 2H zīmuļi, tad, kad vajag rakstīt, svītrot, pēkšņi zīmuļu rindās pārkārtošanās mistiska, no nez kurienes birst ārā B, 2B, 4B. Kaut kāda zīmuļu sazvērestība.
|
|
|
[21 Dec 2011|10:16pm] |
|
Blablabla par kādu mākslas darbu ir gatavā šausma. Rezultātā eseja, kas bija jānodod pirmdien, nav nodota vēl šobrīd. Viss, kas man sakāms, ir pasakāms 4 teikumos, un nesaprotu, kā to var izstiept uz 4, nu, uz minimums 2 lapām. Lai kaut ko tēlaini blabla, man trūkst rakstnieka dotību, lai normāli analizētu, salīdzinātu, man trūkst zināšanu bāzes, ne manī sēž profesionāli jēdzieni un termini, ne stili, uzvārdi, gadi un laikmeti.
|
|
|
[15 Dec 2011|05:57pm] |
|
3 no 3 beigti. Skates beigušās. Juhuuu. Un tagad gulēt
|
|
|
[14 Dec 2011|12:38am] |
|
1 no 3 beigts.
|
|
|
[10 Dec 2011|07:17pm] |
nu, tas ir baisi, ko tādu nest uz skatēm, vēl jo vairāk, ja starpskatēs nav būts, un tas būs pārsteigums pasniedzējiem. nepatīkams :D
bet vismaz es veidojot jutos atgriezies bērnībā :D
|
|
|
[08 Dec 2011|07:51pm] |
kad taisu ko tīri pārdošanai, bez uzdevuma un mērķa, tad sanāk tā, ka žēl pārdot. Nē, nu nebūtu sliņķis, tad būtu gan pašam, gan tirgošani. Bet nu man ir nieka 5 glīši izstrādājumi, un pēc kūpinātavas smirdošas drēbes.
Citādak gan nekas nemainās - 1dien skates, men vēl joprojām nekā nav
|
|
|
[27 Nov 2011|10:43pm] |
|
Pilnīgs sviests man ieviesies mācību procesā. Zaudēju interesi par savu nodaļu, motivācija zuda, ir 2 nedēļas un es pat nezinu, ko taisīt. Un manā nozarē nevar vienā vakarā ko uzbliezt. Pārāk laikietilpīgs viss process. Un pat nevaru teikt, ka pavisam par attiecīgo nozari zaudēju interesi. Bet gan mācību metodes, uzdevumi un saņemtās/nesaņemtās zināšanas pie vainas. Un tagad ir sakarīgākie semestri. Bet jau par vēlu. Mana interese ir nokauta, viss šķiet diezgan bezjēdzīgi. Un nespēju saņemties. Es esmu nokavējusi un nobastojusi visu iespējamo. Hā, hā
|
|
|
[07 Nov 2011|07:17pm] |
Pilnīgi negaidot ir atkal brīdis, kad ir nepilns mēnesis līdz skatēm, viss, kā vienmēr ir pilnīgā pak..ā, man vēl joprojām nav ne pat miglainas nojausmas par kursa darbu, es turpinu izvairīties no vienīgā pasniedzēja, kurš tomēr varētu ko iemācīt.
Un man šķiet, ka zeme ir sākusi griezties ātrāk un laiks ir sācis auļot nepiedienīgos ātrumos.
Vai arī es esmu bruņurupucis.
Nevaru izšķirties
|
|
|
[24 Oct 2011|09:58pm] |
|
Es tagad laikam pirkšu tikai baltus palagus. Jo man ir pilns ar veciem palagiem, kurus itin nemaz nebūtu žēl pārtaisīt par aktiem :D Bet es to nevaru, jo savulaik esmu iepirkusi tikai tumšus un raibus. Nu, kurš to varēja zināt, ka balts viskrutākais?
|
|
|
[18 Oct 2011|08:29pm] |
|
Šodien bijā Tā diena. Uz zīmēšanu skrienot, nomaucos uz galvenās ieejas kāpnēm, kaut kā četrāpus atmudžināju sapinušos somu zem sevis un lepni devos zīmēt. Kādu brīdi vēlāk, pie citām durvīm spiežot kodu, vējš ar veiklu pūtienu manu svārku apakšmalu pietuvināja manam zodam. Un tur marinējās pīpētāji, ha. Un visbeidzot pie stacijas, man virsū skrienošu, vaļā mēteli, plīvojošiem matiem un bļaujošu - avtovokzal, avtovokzal, sievieti es autoostas vietā aizsūtīju uz staciju. Es tik pēc brīža attapos, ka tā taču autoosta, paskrēju pat pakaļ, bet viņa jau bija prom. Un viņa varēs stāstīt par savu neizdevušos dienu un nokavēto autobusu - kaut kāda dura aizsūtīja nepareizā virzienā.
|
|
|
[23 Sep 2011|07:02pm] |
|
Ir cilvēki, ka principā ir jauki un pat visiem patīk, bet manī viņi uzskalina no pašām dzīlēm negatīvākās un drūmākās domas, iztvaicē esencīti un atstāj kā tādu plēvi pašā virsū gozējamies, kad tā jau paliek par tavas personības galveno būtību un paiet nedēļas, cenšoties izkļūt ārā un ieelpot gaisu.
|
|
|
[08 Sep 2011|10:35pm] |
|
Kaut kā nejūtos savā mācību iestādē kā mājās, katru septembri viens un tas pats, negribas iet un esmu laimīgs, ticis ārā no ēkas. Un nesaprotu, kas pie vainas, it kā jau taču plus mīnuss daru un mācos to, kas patīk, bet jūtos tik neiederīgs un svešā mājā iegājis. Nu jau trešais gads! Lai vai cik lēni es kaut kur iejustos, šis jau liecina, ka šeit - nekad.
|
|
|
[31 Aug 2011|01:52am] |
|
Pabiju purvā, ēdu mellenes, zilenes, dzērvenes, brūklenes, atradu raseni, kuru nebiju redzējusi, traki skaista. Tagad baigais sagurums, gan jau kādi 10 km nostaigāti
|
|
|
[29 Aug 2011|05:07pm] |
Mērķa pazušana, lai vai kāds tas arī būtu, priekš manis ir diezgan iznīcinoša.
Jo nu es nemaz vairs nesaprotu, ko darīt
|
|
|
[25 Aug 2011|11:27pm] |
Veikalos paliek lielāki izmēri?
Es tik tiešām esmu uzapaļojies. Bet turpinu pirkt un mērīt s izmēru. Un jauniešu veikalos, ne jau pieaugušo ļaužu. Pat Zārā s izmērs. Tur pirms gadiem krietni tievākam s izmērs nederēja.
Bet, protams, aizdomīgu mani dara, ka savairojies xxs un xxxs izmēri. Laikam jau takš pabīdījuši kādu izmēru uz priekšu.
Bet sāpe tur, ka nemērot nopirku garo piedurknīšapģērbu nemērot, m izmēru, un takš galīgi pa lielu.
|
|