Ķērpis' Journal
|
|||||||||
| Wednesday, March 11th, 2009 |
|
||
| Dīvaina, dīvaina, nesaprotama, neaptverami pretīga rīcība. Vēl nesaprotamāku motīvu vadīta. Ak, nabaga vientuļnieki, kam jācenšas savā vientulībā ielipt kaut kur, kur varbūt tos neviens pat negaida. Pat neinteresējoties, ka cenšoties pārāk labi tēlot savu vientulību kādam citam tik tiešām uzdāvina īstu Vientulību, kas vēl biezāka un necaurejamāka kļūst tādēļ, ka it kā neesi vientuļš. Jo blakus ir kaut kāds ļenkans un bezveidīgs Nekas. Priekš kam man kaut kas tāds vajadzīgs? | ||
|
|
|
||
|
viss kļūst arvien pretīgāk pat uz kalniem doties vairs nav nekādas vēlmes |
||
|
|
|
||
|
Un saņemot pavisam dīvainus, nepelnītus un kādā tik tiešām dīvainā galvā sadomātus apvainojumus, jūtos tik aizvainots, ka nožmiegt apvainotāju varētu. Un es to pat nevaru atspēkot, jo kāds savā galvā vispirms izdomā man piedēvēt kaut kādas rakstura īpašības. Tad, izejot no savā galvā izdomātajām manām īpašībām, izveido attieksmi pret mani. Un beigās paziņo, ka es pati vainīga pie šīs attieksmes. |
||
|
|
|
||
|
Šķiet, ka galvasāpes un nelaba dūša ir kļuvaušas par manas dzīves labākajām draudzenēm. Un tieši TĀS tabletes, kas ir arī pret sāpēm, no mana plašā tablešu klāsta ir apēstas. Un tagad īsumā, kā lai tiek galā ar daudziem darbiem vienlaicīgi... Sākot atmest domu par izdarīšanu. Nu jau man ir skaidrs, ka uz mācībām šodien neeju, tātad paliek vien ārsts, somu kravāšana, un likumīgā pamata atrasties ārpus darba telpām 10 dienas atrašana. |
||
|
|
|
||
|
Nu, kāpēc man vajadzēja slimības lapu! :( Arī beigts taču var iet uz darbu Es tagad jau sen būtu tik skaists un burvīgs bezdarbnieks! |
||
|
|
|
||
|
Ehh, vakardiena sākās labi - viss nešķita bezcerīgi, jutu, ka kaut kādas spēka rezerves ir, šķita, ka vēl mazliet jāuzlabojas pašsajūtai un nu tik varēšu sākt dūšīgi mācīties, ka visu paspēšu un viss tomēr vēl ir iespējams. Šodien esmu nīkulis izd..stas jāņogas veidolā, viss ir neispējams, viss ir slikti, nekas neiet uz priekšu, nekas neattīstās un ir taču skaidrs, ka dzīvei jēgas nav nekādas. |
||
|
|
|
||
|
Var jau būt, ka skumjas palīdz kliedēt nepārtraukti ap kaklu apķēries melns un spalvains radījums. Bet darbi gan no tā ātrāk uz priekšu neiet. Cerams, ka šajās 10 dienās tiks atrasts cits favorīts. Savādāk man jau šķiet, ka man tiek 60% no nepārtraukti ar uzmanības deficītu sirgstošā kaķubērna, bet pārējie 3 sadala atlikušos 40% savā starpā. Un arī tur kādi 30% tiek ruukjelim, bet viestards ar otru vīriešcilvēku dala vien atlikušos 10%. Vai tad nu meitenei nevarēja labāk patikt puiši tomēr? |
||
|
|
|
||
| Savos darba gados esmu ieguvis tāāādu riebumu pret protokoliem, ka nevaru nepakam saņemties sarakstīt te tos dažus pēdējos, lai miers. | ||
|
|
|
||
| Kā tas nākas, ka tad, kad ir izmazgātas VISAS zeķītes, kas vien atrodamas, pēc novākšanas no auklas vienmēr izrādās, ka gultā mētājas ne vairāk, ne mazāk kā 30 pavisam atšķirīgas zeķītes | ||
|
|
Ķērpis' Journal
|
|||||||||||