Nebijusī
Atveru sevi visam jaunajam, sajūtām, ilgām, laikam, priekam.Kā jauna brīvība, mani apņem pēkšņi mirkļi, nolaupīti un pienākuši.Tik neparasts viss, man šķiet,pat rīts ir savādākās krāsās, atveru acis, bet gaisma cita.Laiks mainās, paliek plānāks, tad sabiezē, raud un gavilē!Dvēsele raujas ,man no krūtīm, tā grib tīrību un skaidru skatu, uz ko, uz visu.