domas izskan klusumā........

Šis gads ir sācies, bez Tevis, bez Mūsu!Esmu Es vai varbūt vairs es neesmu?Skatos spogulī un nezinu, kas ir viņa, kura skatās ar lielām acīm?It kā seja mana, bet tik sveša man tā šķiet, tik vēsa, skumja, neīsta, kā tāda dvēseles maska, tā mani vajā, katrā atspulgā.Kur ir tā meitene ar dzirkstošajām acīm, smejošajiem smiekliem, laimes pārņemtā, mazliet egoistiskā?Mirusi, vienīgais, kas man nāk prātā, tās vairs nebūs, šīs acis nevienam vairs nespīdēs.Kā ,lai izraujās no šīs čaulas, gribu masku noplēst nost, aizmest, sadedzināt, lai nav vairs sāpju....
Šim gadam vajadzēja būt priekpilnam, būs 13 janvāris, beidzot skaistā diena, ar skaistākajām atmiņām, lītu šampanietis un mīlestība burbuļotu, dārgie skūpsti un mīļā elpa sajauktos, bet tagad ir nežēlīgs aukstums, ārā ziema un sirdī arī, kurš teica, ka laiks visu dziedē?meli.....