Tuvāk realitātei.
Skatot mūsu sarežģīto tehnikas laikmetu un cilvēka vietu tajā, der atcerēties kāda sena Ķīnas dārznieka atbildi. Uz garāmgājēja jautājumu, kāpēc viņš neizmanto ūdens smelšanai mehāniskas ierīces, dārznieks atteicis: “Es dzirdēju no sava Skolotāja, ka tas, kurš izmantos mehānismus, visu darīs mehāniski, bet tas, kurš rīkojas mehāniski, iemantos mehānisku sirdi. Un, ja krūtīs būs mehāniska sirds, tad zudīs sākotnējā tīrība un dzīves garam vairs nebūs miera.” Šķiet, ka te vairs nav ko turpināt, jo skaidrs ir viens, ka līdz ar straujo tehnikas attīstību “mehāniska sirds” vairs nav metafora, bet tuvākās nākotnes realitāte.