performance sevī....
http://www.youtube.com/watch?v=k9m8
Aizdomājos, par apsēstībām, kuras nepāriet.Manā vērtību sistēmā tādas pastāv, ir lietas , kuras atgriežas vēl un vēl, un es nemaz negribu tikt no tām vaļā,negribu un viss.Tās dod manai dzīvei krāsas, reizēm vieglas un tikko manāmas toņu gammas, bet reizēm dramatiski biezas.
Virskārtu jau var nokasīt un uzklāt citu toni, bet pamatkrāsas jau paliek, lai kā censtos tās aizstāt, tās zib cauri.Tad , nu lūk, es atkal palieku spītīgi pie sava, atteikties no tām man nozīmētu zaudēt sevi!
Bet vai tad to kāds vēlās, aizbēgt no sevis nevar.Galvā iezogās jautājums, kā būtu, ja būtu savādāk, ja būtu cita es?Vai tiktu saglabātas tās apsēstības ar sevi, vai tomēr uz dzīvi raudzītos ar cita acīm?
Lai nu kā tur nebūtu, vienu gan es varu pateikt, ka man patīk būt par sevi, neskatoties uz to, ka uznāk bažādi melnie toņi un sevis žēlošana, pamatā es nezaudēšu sevi , ne savas iegribas, reizēm var atrast kompromisu it visā, arī sevī......
Aizdomājos, par apsēstībām, kuras nepāriet.Manā vērtību sistēmā tādas pastāv, ir lietas , kuras atgriežas vēl un vēl, un es nemaz negribu tikt no tām vaļā,negribu un viss.Tās dod manai dzīvei krāsas, reizēm vieglas un tikko manāmas toņu gammas, bet reizēm dramatiski biezas.
Virskārtu jau var nokasīt un uzklāt citu toni, bet pamatkrāsas jau paliek, lai kā censtos tās aizstāt, tās zib cauri.Tad , nu lūk, es atkal palieku spītīgi pie sava, atteikties no tām man nozīmētu zaudēt sevi!
Bet vai tad to kāds vēlās, aizbēgt no sevis nevar.Galvā iezogās jautājums, kā būtu, ja būtu savādāk, ja būtu cita es?Vai tiktu saglabātas tās apsēstības ar sevi, vai tomēr uz dzīvi raudzītos ar cita acīm?
Lai nu kā tur nebūtu, vienu gan es varu pateikt, ka man patīk būt par sevi, neskatoties uz to, ka uznāk bažādi melnie toņi un sevis žēlošana, pamatā es nezaudēšu sevi , ne savas iegribas, reizēm var atrast kompromisu it visā, arī sevī......