STĪGAS
Skatīties kādam acīs un neredzēt tur neko, tikai miglainu tukšumu.Saka , ka acis ir dvēseles spogulis, tās pasaka vairāk kā vārdi, kuri ietērpti vēlamos melos.... , bet ja tajās ir tukšums, tad tas cilvēks arī ir tukšs vai arī lielisks aktieris,kāpēc atbildes nav ja pajautā?nedzird vai nevēlās sadzirdēt un tāpēc jūtams tukšums.
Tik auksts , kā ledus , tas stindzināja mani, laikam esmu pārāk jūtīga un uztveru visu daudzreiz sāpīgāk , nekā citi.Pārāk, pārāk man jūtīgas dvēseles stīgas... ai, kā es negribu laist sev nevienu klāt, jo vienmēr visam pienāk beigas un sāp, līdz dziļumiem.Nu , neesmu es tāda kādu jūs mani redzat, stipru ārēji, bet manī iekšā mīt lielāks jūtīgums, kāpēc jūs gribat arī to iznīcināt, nelaidīšu es , negribu tukšumu sajust sevī, saudzējiet citu jūtas, manas......es kliedzu , bet mani nedzird, attopaties kamēr nav par vēlu, viss nav jāsaduļķo ar jūsu žulti!
Negribu būt tāda kā viņi, tik auksti un tukši, ar cietām acīm, bez spīduma, gribu , lai man visapkārt mirdz, viļņo,deg, vītero, jūt........ELPO!