Vienmēr ir vērts atcerēties, ka šī ir dzīve un tikai dzīve, ka esam stiprāki par visu un visiem, un viss ir iespējams, atliek tikai rīkoties.

Domās ir spēks! Ir grūti attīrīt savu apziņu un mainīt savu domāšanu, ir nepieciešams spēks un drosme, bet tas ir tikai sīkums salīdzinājumā ar to, ko mēs varam sasniegt. Mēs varam visu!

Nu jā, es neesmu ne Dievs, ne gars, ne psiholoģijas profesors, bet esmu tikai cilvēks, kurš analizē un mācās, mācās no dzīves un kļūdām. Esmu kritusi, cēlusies un turpinājusi savu ceļu. Un tā ir ar mums visiem, tikai atšķirība ir tā, kā katrs krītot kļūst drosmīgāks vai bailīgāks. Vajag visas traumas uztvert kā mācību un katrā situācijā sev pajautāt: ''Ko es no šīs veiksmes vai neveiksmes, vai no šā mirkļa varu mācīties?"

Galvenais ir nezaudēt drosmi un piecelties ar paceltu galvu un taisniem pleciem! Piemēram, es, atskatoties uz savu dzīvi, varu tikai būt lepna un pateicīga liktenim, ka esmu izgājusi tik lielisku dzīves skolu, kura mani ir norūdījusi turpmākajai dzīvei un panākumiem. Dzīve mīl drosmīgos un jebkurā mirklī metīsies tiem palīgā, ja vajadzēs, bet, tikko nokritīsi un atmetīsi cerības, tu vari zaudēt visu... Drosmīgajiem pieder pasaule! Un drosmīgs ir jebkurš, spēks ir vienlīdzīgi visiem cilvēkiem, tikai atšķirība, kā šo spēku un drosmi tu izmanto savā labā, savā dzīves ceļā!