septembris
Kā man patīk septembra smarža.Kad vēl ir jūtama vasaras noskaņa, kas teju , teju pazudīs līdz nākamajam cēlienam , bet priekšā sagaidāms košais rudens ar savu drūmo krāšņumu.Rīti kļūst vēsāki, kuri dažu labu apmāna ar saules staru,ka rīts solās būt silts, bet , ha , negantnieks, izejot ārā vējš metās virsū , bet saulīte vairs nemaz negrib sildīt. Tā kā klīrīga meitene, pagriež savus siltos starus uz citu pusi, mums atstājot tikai atblāzmu no vasaras, laikam, vainojās , par to, ka vasaras pie mums tik īsas un viņa nevar izrādīt visu savu varenību.... jāsteidz prom.Bet es jau neskumstu, jo man paliek lapu smarža, bērnu smiekli no rīta aiz loga, kad tie dodās uz skolu, krāsas kuras kā jau rudentiņš , bagāts vīrs, mums dāvā neskopodamies un tad vēl rudens veltes...mmmm..., kuras priecē gan vēderu, gan garu.JĀ rudens ir mans gadalaiks, mazliet melanholisks, bet katrā ziņā ne drūms un auksts!