Izraksts no manas dienasgrāmatas
« previous entry | next entry »
Jun. 14., 2006 | 08:33 pm
...
Vēl aizvien turu doto solījumu. Solījumu, kuru devu apmaiņā pret atbalstu. Jau 3 gadus acis grauž. Turos. Turos, jo toreiz sniegtais atbalsts nāca no cilvēka, kam tas bija vairāk vajadzīgs. Laikam tāpēc tik svarīgs man šis solījums. Neteikšu "svēts", šim vārdam vairs neticu. Ja nu turot šo solījumu salūztu. Ja nu acis sagrauž?
Aizdedzu sveci. Orandžu, blāvi orandžu. Svece raud. Vai raudāšana ar sveces asarām neskaitās solījuma pārkāpšana?
Ja Tu zinātu, cik ļoti es dusmojus. Cik ļoti dusmīga esmu. Uz Tevi. Par šīm sapēm. Par sajutu, ka atkal sabrukšu, tāpat kā toreiz. Dusmojos, ka viss mainījās. Tik ļoti.
Svece deg. Es klusēju. Izbaudu sāpes. Pat preicājos par tām. Kamēr sāp, neaizmirsīšu. Turu rokā sudraba ķēdīti ar rombveida kalnu kristāliņu. Kristāliņā gandrīz redzu Tevi.
Dusmojos uz sevi. Par to, ka biju tik laimīga. Par savu laimi samaksāju. Dārgi. Vēl aizvien jūtos vainīga, kaut gan zinu, ka situāciju ietekmēt nevarēju. Vairs neticu laimei, jo tā dārgi maksā. Vairs neļauju sev būt laimīgai. Lai atkal kādu nezaudētu. man ir bail. Ikreiz, kad preicājos, man ir bail. Atkal ir sajūta, ka kaut kas notiks.
...
Vēl aizvien turu doto solījumu. Solījumu, kuru devu apmaiņā pret atbalstu. Jau 3 gadus acis grauž. Turos. Turos, jo toreiz sniegtais atbalsts nāca no cilvēka, kam tas bija vairāk vajadzīgs. Laikam tāpēc tik svarīgs man šis solījums. Neteikšu "svēts", šim vārdam vairs neticu. Ja nu turot šo solījumu salūztu. Ja nu acis sagrauž?
Aizdedzu sveci. Orandžu, blāvi orandžu. Svece raud. Vai raudāšana ar sveces asarām neskaitās solījuma pārkāpšana?
Ja Tu zinātu, cik ļoti es dusmojus. Cik ļoti dusmīga esmu. Uz Tevi. Par šīm sapēm. Par sajutu, ka atkal sabrukšu, tāpat kā toreiz. Dusmojos, ka viss mainījās. Tik ļoti.
Svece deg. Es klusēju. Izbaudu sāpes. Pat preicājos par tām. Kamēr sāp, neaizmirsīšu. Turu rokā sudraba ķēdīti ar rombveida kalnu kristāliņu. Kristāliņā gandrīz redzu Tevi.
Dusmojos uz sevi. Par to, ka biju tik laimīga. Par savu laimi samaksāju. Dārgi. Vēl aizvien jūtos vainīga, kaut gan zinu, ka situāciju ietekmēt nevarēju. Vairs neticu laimei, jo tā dārgi maksā. Vairs neļauju sev būt laimīgai. Lai atkal kādu nezaudētu. man ir bail. Ikreiz, kad preicājos, man ir bail. Atkal ir sajūta, ka kaut kas notiks.
...
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kitsune
date: Jun. 21., 2006 - 09:16 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
sabbath
date: Jun. 21., 2006 - 09:19 pm
Link
Māja var pievilt, koks var pievilt, cilvēki var pievilt, liktenis var pievilt...
Patiesībā viss var pievilt, bet tomēr visuzticamākie esam mēs paši, jo tikai mēs paši zinam pietiekami par savu dzīvi lai lemtu par to. Ja tā nebūtu, tad mums nevajdzētu neko no pasaules, savas dvēseles. Absalūti neko. Mēs tikai sēdētu un truli blenztu...
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
kitsune
date: Jun. 21., 2006 - 09:24 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija
(bez virsraksta)
from:![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
sabbath
date: Jun. 21., 2006 - 09:31 pm
Link
Atbildēt | Iepriekšējais