Izraksts no manas dienasgrāmatas

« previous entry | next entry »
Jun. 14., 2006 | 08:33 pm

...
Vēl aizvien turu doto solījumu. Solījumu, kuru devu apmaiņā pret atbalstu. Jau 3 gadus acis grauž. Turos. Turos, jo toreiz sniegtais atbalsts nāca no cilvēka, kam tas bija vairāk vajadzīgs. Laikam tāpēc tik svarīgs man šis solījums. Neteikšu "svēts", šim vārdam vairs neticu. Ja nu turot šo solījumu salūztu. Ja nu acis sagrauž?
Aizdedzu sveci. Orandžu, blāvi orandžu. Svece raud. Vai raudāšana ar sveces asarām neskaitās solījuma pārkāpšana?
Ja Tu zinātu, cik ļoti es dusmojus. Cik ļoti dusmīga esmu. Uz Tevi. Par šīm sapēm. Par sajutu, ka atkal sabrukšu, tāpat kā toreiz. Dusmojos, ka viss mainījās. Tik ļoti.
Svece deg. Es klusēju. Izbaudu sāpes. Pat preicājos par tām. Kamēr sāp, neaizmirsīšu. Turu rokā sudraba ķēdīti ar rombveida kalnu kristāliņu. Kristāliņā gandrīz redzu Tevi.
Dusmojos uz sevi. Par to, ka biju tik laimīga. Par savu laimi samaksāju. Dārgi. Vēl aizvien jūtos vainīga, kaut gan zinu, ka situāciju ietekmēt nevarēju. Vairs neticu laimei, jo tā dārgi maksā. Vairs neļauju sev būt laimīgai. Lai atkal kādu nezaudētu. man ir bail. Ikreiz, kad preicājos, man ir bail. Atkal ir sajūta, ka kaut kas notiks.
...

Link | ir doma? | Add to Memories

Comments {17}

Atslēga

(bez virsraksta)

from: [info]sabbath
date: Jun. 15., 2006 - 10:10 am
Link

Žēl, ka tu netici vārdam svēts, jo katram cilvēkam ir kaut kas svēts, kaut kas, kas ir viņa mērķis, viņa tabu. Nezaudē ticību pasaulei un tā nezaudēs ticību tev!

Un ja tas ir par to, ko es domāju, tad man ir sakāmi šādi vārdi:
Dievam gribās parunāties ar labiem cilvēkiem, tāpēc viņš ir tāds egoists un paņem viņus pie sevis...

Ja tu ļausi vadīt dzīvi savām bailēm, tad tev nebūs dzīves. Ir sāpe jāizsāp, skumjas jāizskumst, bet nedrīkst aizmirst, ka prieks ir tāpēc pasaulē, lai parādītu, ka mēs esam uz pasaules tāpēc, lai radītu laimi!

Cilvēks ir vienkārši radīts lai justu visu gammu un nav iespējams visu dzīvi just tikai laimi vai tikai bēdas, tāda nav daba. Mēs esam pilnīgi, jo varam izdarīt visu - no labā sākot un beidzot ar visļaunāko, bet vai tad nav tā, ka to kādi mēs būsim nosakam mēs paši?


Dažreiz pārmaiņas ir nenovēršamas... Dažreiz, lai arī tās sāp, tās mūs spēcina un pagriež mūsu dzīvi uz citu virzienu. Nevar teikt, ka uz sliktāku, bet uz savādāku. To ir jāpieņem, ja vien neesi dievība... Pat pusdieviem ir lemts just sāpes, tad ko mēs cilvēki gan varam prasīt?


P.S.
Ja tu neticēsi laimei, tad viņa negribēs ticēt tev, tāpēc beidz būt stūrgalvīga un atsāc dzīvot!

Atbildēt | Diskusija

Kristīne

(bez virsraksta)

from: [info]kitsune
date: Jun. 20., 2006 - 08:59 pm
Link

nē!
negribu.nevienu.vairs.zaudēt.

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Atslēga

(bez virsraksta)

from: [info]sabbath
date: Jun. 21., 2006 - 03:45 pm
Link

Gribēšana un reālā situācija ir dažādas lietas...
Ja tu domāsi visu laiku par to, tad palaidīsi dzīvi garām un visu prieku...

Piedod, bet tad tā dzīve nebūs daudz vairāk par eksistēšanu, ja tikai baidīsies un necīnīsies...

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Kristīne

(bez virsraksta)

from: [info]kitsune
date: Jun. 21., 2006 - 06:15 pm
Link

savādāk laikam nemāku:(

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Atslēga

(bez virsraksta)

from: [info]sabbath
date: Jun. 21., 2006 - 08:00 pm
Link

Uzskatu, ka nekad neesi īsti mēģinājusi...
Bet ja tā padomā, ko gan es zinu?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Kristīne

(bez virsraksta)

from: [info]kitsune
date: Jun. 21., 2006 - 08:03 pm
Link

tieshi tā:/

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Atslēga

(bez virsraksta)

from: [info]sabbath
date: Jun. 21., 2006 - 09:13 pm
Link

kurai daļai tas tagad bija?

Atbildēt | Iepriekšējais