02.01
domāju, vai tas izskatīgais 28gadīgais grāmatvedis līdz galam apzinās, ka viņš ir tāds. ka ar viņu tiktiešām viss ir vislabākajā kārtībā un ka nav iemesla slēpties aiz bravūras, bērnišķības un agresijas. tas, ka viņā ir joprojām tas viegli ievainojamais un iespējams izteiktu sieviešu uzmanību neizjutušais, neveiklo sarunu un nepārliecinātais jaunietis, padara viņu tieši interesantu, grūtāk atkožamu, bet tai pat laikā vieglāk saprotamu, nu, kā teikt, i can relate. sevī nepabeigti cilvēki ir traki intriģējoši.
kā tādus spīgulīšus atceros brīžus, kad viņš nejauši atklāja kaut ko patiesu par sevi. tie mirkļi liek mīlēt cilvēkus. un man liekas, ka man jāmēģina ņemt piemēru no tā, man pat liekas, ka šis 28g vīr mani brīžiem uztvēra tā, kā es k.d, un es, kā k.d, cenšos viņu atvērt un izzināt patiesību, jo tā tiktiešām mani vairs nebiedē. atklātība kā pie "patiesības galdiņa" varētu būt īstenībā arī lieliska ny resolution. jo tas dara brīnumus ar mūsu likeability.
mēs visi laikam kaut nedaudz pašapliecinājāmies tajā vakarā. bet tas bija traki jautri, ja vien es necenstos to pārvērst savā galvā par kaut ko citu un neļautu tam atstāt paliekošu iespaidu uz mani.
man ir sajūta, ka es nekļūšu par meiteni, kuru jebkad uzmeklē pēc iepazīšanās. un man likās, ka es nekad nebūšu tā meitene, kuru neuzmeklē. sad
Comments