Balāde

nē, viņš ir kaut kas. kas man sen nav licis tā justies. labi, nekas tāds jau. bet pēkšņi kaut kas tik sakarīgs un it kā pieejams un nebaidās kontaktēties un ir tas un tas un tas un tas un tas...
pagaidām tā, visticamāk, ir vienpusēja jaunu asiņu jūsma, bet .. tik grūti paskaidrojami. tikko bija tik daudz domu par viņu, tik daudz +, viens pēc otra (ar iekšējām bailēm tomēr gribēt saprast, kur ir tas nožēlojamais -).
tik ļoti negribu ko vienpusēju, atkal vienpusēju, nevienlīdzīgu.
nelielā aizdoma manī grib audzēt asniņu, ka tā ir kā man reizēm liekas, ka tas nebūt nav vienpusēji, ka pēkšņi man ar kādu pēc ļoti ilga laika rezonēēēēēē abpusējiiiii.
bail par to domāt dziļāk. bet manī nav tādu izteiktu baiļu par visu. tikai milzīgi milzīga interese.