sūdi. esmu kļuvusi tik nelīdzsvarota. ar visu to slimību un domāšanu ar to kļūstu tikai vieglāk ievainojama, stulbā, pati sevi ievainoju un plēšu brūces, paplašinu tās un beru sāli. vājprātīgas pēdējās dienas. bimbampudelīt maksā vienu rubulīt.
sāpīgas ir visas atmiņas par rojalu, man pat paliek bail. bet vienmēr ir pretīgi, vienmēr, vienmēr ir pretīga pēcsajūta, mokoša, mokoši pretīga pēcsajūta. kādēļ es nepārtraukti situ sev tikai vājajās vietās.
tās nelīdzsvarotās puses savā starpā cīnās tik dzīvi, bet stulbākais, ka nav rezultāta, es galu galā neļauju uzvarēt kādai no tām. tas kā diena un fakin nakts, cīnās, brīžiem viens, brīžiem otrs, un brīžiem pārklājas un mainās pat nesakarīgi bieži. pārliecinātība pret dzīves bailēm. es nezinu, cik un kā ļauties slimībai mani ietekmēt. varbū varētu vienreiz izlīdzsvaroties. izdomāt vienreiz, vai būšu tās sakauta, ok, ja ne sakauta, tad piezemēta. vai arī, ne tikai par spīti tai visu darīt, bet pat pateicoties tai augt, rādīt, pierādīt. oh, ja es būtu tāda, kādus cilvēkus es apbrīnoju....
man atkal kļuvis vairāk bail no cilvēkiem. arī mīnusā gājis mans libido.
tik skaudri un sāpīgi liekas, ka es izniekoju sevi, savu dzīvi, izniekoju to, ko manī ielikuši vecāki, draugi, ģimene. izniekoju cerības. pret sevi jau sen
sāpīgas ir visas atmiņas par rojalu, man pat paliek bail. bet vienmēr ir pretīgi, vienmēr, vienmēr ir pretīga pēcsajūta, mokoša, mokoši pretīga pēcsajūta. kādēļ es nepārtraukti situ sev tikai vājajās vietās.
tās nelīdzsvarotās puses savā starpā cīnās tik dzīvi, bet stulbākais, ka nav rezultāta, es galu galā neļauju uzvarēt kādai no tām. tas kā diena un fakin nakts, cīnās, brīžiem viens, brīžiem otrs, un brīžiem pārklājas un mainās pat nesakarīgi bieži. pārliecinātība pret dzīves bailēm. es nezinu, cik un kā ļauties slimībai mani ietekmēt. varbū varētu vienreiz izlīdzsvaroties. izdomāt vienreiz, vai būšu tās sakauta, ok, ja ne sakauta, tad piezemēta. vai arī, ne tikai par spīti tai visu darīt, bet pat pateicoties tai augt, rādīt, pierādīt. oh, ja es būtu tāda, kādus cilvēkus es apbrīnoju....
man atkal kļuvis vairāk bail no cilvēkiem. arī mīnusā gājis mans libido.
tik skaudri un sāpīgi liekas, ka es izniekoju sevi, savu dzīvi, izniekoju to, ko manī ielikuši vecāki, draugi, ģimene. izniekoju cerības. pret sevi jau sen
Comments