Balāde

nav normāla tāda pašsajūta par sevi, par to, ko daru, par dienu, par gaitām, par visu - te ideāli augšā, te zemu, muti, rokām saslēgtām.

patīk man tas bartenders. es laikam viņu mulsinu, parādoties ar puisi divatā, tad atsevišķi, bet smaidot viņam. un kur nu vēl tas izgājiens ar manu iepazīšanās gājienu, kad viņam bija vakars pēc darba.. bet viņš jau tāds jautrulis pats bija pirms tam, labas piezīmes un jokus mētādams. tas dara atkarīgu mani, un ieinteresētu.
lai arī iet mājās ar vājas līgas meitenēm, viņš intriģē, es ticu, ka viņā ir kas labāks par to visu.

kāpēc es nebaudu dzīvi ar atplestām rokām, kāpēc skaļi, atdevīgi nemīlu, kāpēc nebaudu seksu ar vienu, kas patīk, tad otru. jo ir sajūta, ka ne tā vērtam mērķim tērētos. tādēļ, drošvien, likos viņiem visiem aktieros par sasaistītu, tukšu vai.
ah.