| Nov. 16th, 2011 @ 09:57 am .. |
|---|
Cilvēks Karamazovs bija labs. Jāņa Vimbas tēlojums ļoti patika. Viss kopā lika smadzenes pamežģīt un padomāt kategorijās 'cilvēks' - 'nežēlība' - 'Dievs'. Kā jau teikts izrādes aprakstā: 'Uz nejēdzībām turas pasaule. Ar savu nožēlojamo zemes prātu es varu saprast tikai to, ka Ciešanas ir, Ka vainīgo nav, Ka viss izriet viens no otra tieši un vienkārši. Bet tās taču ir tikai APLAMĪBAS, un es taču to zinu, un es taču nevaru piekrist, ka tā jādzīvo. Bet dzīvot gribas, un es dzīvoju, kaut par spīti loģikai....'
Un visnotaļ patiesi arī izrādes recenzijā: 'Bet visapbrīnojamākais šajā "šausmu vakarā" ir tas, ka dvēselē tomēr nepaliek mieles. Gribas tikai domāt, saprast un meklēt dziļāk. Un kļūt labākam. ' |
