Dec. 21st, 2010 @ 01:32 pm .

nupat bija garumgara pastaiga, rokas lēnā garā atsilst.
atkal satikām milzu rotveilerpuiku, kurš ļauj manam sīcim kāpt sev uz galvas, kost astē, vārtīt pa sniegu, kaut pietiktu ar vienu kodienu, lai mans suncis būtu kirdikt. bet principā, kādā brīdī manējais atrausies. ar visu savu lecīgumu, viņam dikti liekas, ka visus citus var trenkāt un apriet, bet tad, kad viņu viens milzis pieliks pie zemes, nebūs labi.
Par šo pukstu
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.