Nov. 5th, 2007 @ 09:13 pm just bla bla
Skaņa: moloko - sing it back

Man sen jau parādījusies doma, ka cilvēks kā tāds ir pilns absurda. Izpausmes dzīvē? Hmm, ļaujiet padomāt.. Tu zini, ka kaut ko dari sliktu vai vismaz negribētu tā darīt (problēmas konstatācija). Iespējams, zini iemeslus (problēmas analīze tātad arī ir). Un negribi tā darīt (vēlme risināt problēmu - juhū, ir!). Un tātad.. atliek "vienkāršākais" - vairs tā nedarīt. Un tad nu aplaužamies. Un sēžam tajā pašā situācijā 100-to reizi, kaut pēc visām iepriekšējās 99 esi domājis, analizējis un apņēmies laboties.
Kas ir tas maģiskais spēks, kas liek katru reizi pateikt/izdarīt to pašu, kaut pēc tam nožēlo un jūties kā profesionāls grābekļkāpējs? Bet to saproti tikai pēc tam, kad jau izdarīts. Pieradums? Cilvēki nemainās? (pārāk fatāli skan) Iztrūkst kāds svarīgs posms tikšanā vaļā no kaut kā? nezinu
Par šo pukstu
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs your IP address when posting.