ai, cik forši, ka tuvojas viegli koncerti, tagad klausos šo to no jaunā albuma. biju paklausīties prof.Danilānu, iedvesmo mani šitādas lietas un tad vakarā varētu vēl kalnus gāzt, ja vien nebūtu jāiet gulēt. tik labs noskaņojums un tīri tikai no sēdēšanas un kaut kā jauna klausīšanās. bet man ļoti, ļoti nepatīk būt mājās vienai. nezinu no kā esmu kļuvusi (vai palikusi) baisi bailīga. čaukst kaut kas, tad iebūkšķas. bet neviena taču nav. vakar bija muša, šodien vairs nav. žēl, ne uz vienu nevaru norakstīt tos būkšķus.
upd: jej, muša ir atpakaļ, bija tikai izlidojusi uz balkona :D un potenciāli vainīgais miskastes maiss arī tika iznest. mājās miers un laime. | 
