| Oct. 5th, 2015 @ 10:08 pm . |
|---|
grūši bija jogā. nezinu, kāpēc. bet klausīties visu to par nebūšanu ķermenim, prātam, domām, bet gan mūžīgajai apziņai, kas visu to vēro, viegli. tomēr sajūtu ziņā man to vairāk palīdz sajust dejošana. joprojām galva pilna ar puķēm un sarunām. tikai es tāda, viegla, nemāku pastrādāt, jādzen sevi zemē un smagumā, bet tur tik viegli sadusmoties. pat ja mani personīgi neskar, ka kāds savu darbu dara sūdīgi vai bļaustās uz maniem cilvēkiem. veļļojot no jogas galvā bija spilgta fantāzija, kā kādu tādu izlieku aiz durvīm, izdzenu ārā. viela sev pārdomām, par robežām, ko gribās vēl vairāk novilkt tur, laikam. jo ir iekšā aizstāvēt un neļaut taisīt sviestu, ar tādu klusu un dziļu spēku, fūriju. tik mācīties man viņu mierīgi un ar cieņu vadīt arī tad, kad adrenalīns ripo asinīs. kaut ko jogā atvēra. |
