Jan. 2nd, 2012 @ 12:12 am .

Ak, jā, un šorīt bija jauks sapnis - laukos bija zirgs [bez apaušiem un jebkā cita], uz kura nez kāpēc uzkāpu, pēc kā viņš sāka visādas rodeo cienīgas kustības, mēģinādams nomest mani zemē. Ieķēros krēpēs, saspiedu augsštilbus un turējos. Tā mēs tur palēkājām, pēc tam atradām arī kaut kādus apaušus, uzlikām, nokāpu un nez kādā veidā zirgs apgūlās, saritinājās un sāka krākt :D [tipa biju nogurdinājusi] Tas laikam bija mīlīgākais moments, kā multenēs.
Vakar arī kaut ko sapņoju, neatceros vairs. Bet aizvakar man sapnī dakteris pateica, ka man ir bruka un tāpēc man bija jāiet ar kaut kādu grupiņu skraidīt apkārt daudzstāvenēm, bet visu to atveseļošanos kompāniju kūrēja Lembergs, kurš turpat vien kaut kur staigāja.
Interesanti, ka visam tam varu pievilkt īstenības zibšņus, no kuriem katrs sīkums radies.
Par šo pukstu
Jan. 2nd, 2012 @ 09:33 pm .
Skaņa: radio 101 - taken by trees - sweet child of mine
Tags: ,

Vairāk kā nedēļu nebija būts jogā, ķermenis juta un gavilēja. Un vienā brīdī atcerējās par šokolādes keksiņiem, kurus ļoti sagribējās, tāpēc būs vien jāuzcep :D Vairākas reizes pasniedzēja atkārtoja 'Iemācies savu cilvēktapšanas amatu un beidz sūkstīties!', kas kaut kur esot labi uzrakstīts, bet man vairāk tēma par apņēmību un alkatību piesaistīja. Apņēmība pazūd tad, kad ego radītas alkatības rezultātā grib par daudz un pāri tam, cik patiesībā vajag. Un tad vairs neko negribās, jo pārforsēts. Bet jāmāk gudri un pacietīgi, izjūtot savas robežas un vajadzības. Šito sev mācīties un mācīties.
Par šo pukstu