Jun. 27th, 2010 @ 05:20 pm .
piecas minūtes rīgā un jau gribu atpakaļ uz pļavu, pie suņiem, trušiem un prom. eh, pilsēta vasarā. nesajūsmina.
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts
Jun. 27th, 2010 @ 05:32 pm njā
un man jau likās, ka būs kas rakstīts par mašīnu, kas karājās uz ceļa apmales, kad braucām garām tai vietai... 
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts
Jun. 27th, 2010 @ 06:05 pm .
iegāju dušā, viss tik labi palika arī tepat Rīgā :)
*ieradumam ir milzīgs spēks un iespēja atrasties situācijas abās pusēs nemaina rīcību, tikai dod iespēju par to padomāt.
#
bet nu labi, laikam jāpaēd, vēders jau kurkst.
biju vakar Raunā, tajā dabas koncertā, līdz kuram pat aizbraucu  pati ar auto, pa tādu riktīgi līkumotu zemes ceļu. no visa pasākuma jaukākais laikam bija brīdi pēc tam, kad atslēdzās ģenerators un pazuda elektrība, tad visa pļava dziedāja Tumša nakte, zaļa zāle. Tas bija mīļi:) Tiesa, nākamajai t.dz. neviens vārdus nezināja (latvieši taču tālāk par pirmo pantu nevienai dziesmai nezina :D ) un ar to arī pasākums beidzās.
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts
Jun. 27th, 2010 @ 10:34 pm vaukšķi.
Tags:

un vispār, mazais šariks (tā mēs lauku vilcenīti saucam) liek ik pa brīdim iedomāties to teicienu no briljanta rokas 'Naš sud samij humannij sud v mire!' pārveidotu par kaut ko līdzīgu 'Naš šarik samij umnij vo vsem mire!'. iedomājoties vien, ko ar to suni varētu sadarīt, ja būtu iespēja nopietni pieķerties audzināšanai un trenēšanai katru dienu, īsts komisārs reksis vai rintintins sanāktu :) jo viņa ir pati uzmanība, ar acīm seko visām kustībām, puslīdz klausa tam, ko saka un parasto 'sēdi' apguva jau pēc pāris parādīšanām, kaut ikdienā tur neviens ar viņu neko nedara un apmeklēju viņu pāris dienas mēnesī.. eh, tā paiet tā pasaules godība.
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts
Jun. 27th, 2010 @ 11:30 pm .
Ai, vēl taču sev jāatzīmē, ka vakar (26.06.) beidzot atklāju peldēšanas sezonu. Vispār jau nožēlojami, ka tik vēlu, bet nu, gadās :) Pabrīnījos, ka galīgi nelikās tik traki auksti un gribās vēl.
Par šo pukstu
Ir, ko teikt
Puksts