| Jun. 24th, 2009 @ 08:57 pm Nedaudz par laivojienu. |
|---|
Skaņa: the kooks - seaside
Kopā sanāk, noairējām nedaudz vairāk par 38 km (6d vakars-1d vakars), no 'Sumbra' līdz Veģiem ar kaut ko līdzīgu katamarānam-plostam. Fantastiskākie laikam bija skati no upes, īpaši vakaros, kad saule jau laidās uz rietu. Visā posmā satikām kādas trīs parasto meža pīļu ģimenes, divās no tām māmiņas, mūs ieraugot, metās tēlot, ka ir ievainotas, lai aizvilinātu prom no pīlēniem. Varens skats. Tad apmēram tikpat kaut kādu citu pīļu. Un vēl satikām vienu gulbju pāri, kas kādu brīdi peldēja pa priekšu mūsu plostam un krastā makšķerējošie skatījās tādām lielām acīm, prasot - tie jūsējie? :)) Citu gulbju ģimeni gan apbraucām ar līkumu, lai netramdītu mazos gulbēnus. Vēl ik pa brīdim krastos dzirdējām pa plunkšķim vai kādai dīvainai skaņai, pirmajā vakarā netālu no telts kaut kas tā dīvaini rēja, bet nav ne jausmas, kas. Vispār tas Abavas posms tāds visnotaļ apdzīvots, nekur tālu no civilizācijas nokļūt nespīd un ik pa brīdim nākas paskatīties uz kādu makšķernieku (kas visi tagad man šķiet vienādi:), īpaši pilsētu tuvumā. Tiesa, bija pa ceļam arī brīnišķīgi skati kā no pasakām, ar zilām spārēm un milzīgiem kokiem. Apnicīgākais būtu Kandavas loki - tie ir tik daudz, ka kādā brīdī jau šķiet - vienkārši riņķo pa apli. Un protams, protams, rokas sāp, mugura sāp, teltī gulēt auksti un cieti, odi kož un ērces rāpo, visur dzīvo skudras un saule pāri visam, bet.. tas viss taču piederas pie lietas :) Un tad, kad grauz ugunskurā ceptus kartupeļus ar desu pēc noairētas dienas, ir diez gan vienalga, vai simtu pirmais ods tev iekodīs tagad vai pēc brīža :) |
