| Jun. 18th, 2009 @ 12:51 pm hm |
|---|
Lasu apollo virsrakstu pirms kāda laika - Repše dodas uz manifestāciju Esplanādē. Lasu tagad - manifestācijas dalībnieki padzen Repši no Esplanādes. Tomēr tālāk lasāms, ka dalībnieki neļāva viņam uzstāties un viņš demonstratīvi pametis pasākumu. Tas viss izklausās kaut kā.. nu, nezinu, smieklīgi.
Zinu, situācija ir smaga un tā, bet cik ilgi var škroboties. Visa tā īdēšana reiz apnīk, kaut gan to varētu uzskatīt par mūsu nacionālo īpatnību. Un, izejot ielās, ar neko īsti nemākam darīt. Pastāvēt, paturēt plakātiņus, paīdēt, labākajā gadījumā ar alko palīdzību kaut ko salauzt. Lūk, ja viņi tur visi stāvētu un dziedātu latviešu tautas dziesmas, tas būtu kaut kas. Tad es sāktu domāt, ka mēs esam garā stipri. Ja kāds tur stāstītu, ka mēs esam lieli, stipri un vareni, tas arī būtu kaut kas. Ja mēs visi saprastu, ka esam vienā laivā un ka kopā vieglāk, un domātu kādus pozitīvus risinājumus, tas arī būtu kaut kas. Ja mēs katrā savā darbībā ik brīdi domātu, ko labu sev un apkārtējiem dodam, kāda ir mūsu pievienotā vērtība un ka Latvija ir kaut kas liels un skaists, ko mēs paši radam, tas arī būtu kaut kas. Ja mums vispār būtu ideja par to, kur tad mēs gribam nonākt, kā sevi gribam redzēt pēc pieciem, desmit, piecdesmit gadiem, būtu labi. Bet nez kāpēc šķiet, ka tur drīzāk tiek stāstīts par to, cik slikta valdība, kā apgrieza šito vai to un izdarīja to un to, un ja tad un tad būtu darīts tas un tas, cik tad būtu labi. Un vispār, lai ko arī darītu, viss ir slikti, pat pirms kas tiek darīts... |
